"Stresa mazināšana zaudējuma brīdī: Konstantīna Žihareva padomi"

Tuvinieka zaudēšana ir viens no grūtākajiem pārdzīvojumiem dzīvē, kas izraisa spēcīgas emocijas, dziļas sāpes un apjukumu. Katrs cilvēks ar to saskaras atšķirīgi, un nav “pareizā” veida, kā pārdzīvot bēdas. Tomēr, neraugoties uz sarežģītību, ir psiholoģiskas metodes, kas var palīdzēt tikt galā ar zaudējumu un atjaunot emocionālo līdzsvaru.

Izpratne par sērošanas procesu.

Sēras ir dabiska reakcija uz zaudējumu, un tās ietver vairākus posmus. Šo posmu pārzināšana var palīdzēt jums saprast, ka izjustās sajūtas ir normālas un ka tās ir daļa no dziedināšanas procesa.

1 - noliegšana. Šajā posmā cilvēks var just šoku vai neticību par notikušo. Viņam vai viņai ir grūti pieņemt zaudējuma realitāti, kas ir psihes aizsardzības mehānisms.

2. Dusmas. Netaisnības sajūta un dusmas var būt vērstas pret apstākļiem, citiem cilvēkiem vai pat pret aizgājēju. Arī tas ir daļa no procesa.

3. Tirgošanās. Šajā fāzē cilvēki var pārdomāt, ko varēja darīt citādi, lai novērstu traģēdiju. Domas, piemēram, “ja es būtu rīkojies tā, tad...”, palīdz tikt galā ar vainas apziņu.

4. Depresija. Posms, kad nāk apziņa par zaudējuma neatgriezeniskumu un cilvēks iegrimst skumjās, ilgās un bezjēdzības sajūtā.

5. Pieņemšana. Tas nenozīmē, ka sāpes pilnībā izzūd, bet gan to, ka cilvēks iemācās dzīvot ar sāpēm un pielāgojas jaunajai realitātei.

1. Jūtu atzīšana

Ir svarīgi ļaut sev izdzīvot visas sajūtas, kas rodas: skumjas, dusmas, bailes, vientulību. Emociju apspiešana var kavēt dziedināšanas procesu un novest pie emocionālās izdegšanas. Sāpju atzīšana ir pirmais solis uz dziedināšanu.

2. Dodiet sev laiku

Bēdas process ir individuāls, un tam nav skaidra laika grafika. Dažiem cilvēkiem ir nepieciešams ilgāks laiks nekā citiem, lai sāktu atveseļoties. Dodiet sev atļauju šim laikam un nesteidzieties atgriezties pie ierastās dzīves.

3 - Saziņa un atbalsts

Nepalieciet vienatnē. Sarunas ar draugiem, ģimeni vai konsultantu var palīdzēt atvieglot jūsu stāvokli. Ir svarīgi dalīties savās sajūtās ar cilvēkiem, kuri ir gatavi jūs uzklausīt, pat ja viņiem ir grūti saprast, ko jūs pārdzīvojat.

Ja nevarat sazināties ar tuviniekiem, apsveriet iespēju pievienoties atbalsta grupai cilvēkiem, kas piedzīvo zaudējumu. Dažreiz sarunas ar cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši līdzīgu pieredzi, sniedz milzīgu emocionālu atbalstu.

4. Pašaprūpe

Sēras bieži vien atņem mums spēku un enerģiju, tāpēc šajā laikā ir svarīgi parūpēties par sevi. Centieties uzturēt ķermeņa pamatvajadzības: pareizi ēdiet, pietiekami izgulieties un esiet fiziski aktīvi. Fizisko spēku atjaunošana palīdz tikt galā ar emocionālo stresu.

5. Izveidojiet atmiņu rituālus

Daudzi cilvēki rod mierinājumu, veidojot simboliskus piemiņas rituālus par mirušo. Tas varētu būt sveces aizdegšana par godu mirušajam, mirušā mīļāko vietu apmeklēšana vai pat dienasgrāmatas kārtošana, kurā pierakstāt savas domas par viņu. Tas palīdz apzināties, ka, lai gan cilvēks ir aizgājis, viņa ietekme uz jūsu dzīvi paliek.

6. Darbs ar profesionāli

Dažreiz zaudējuma sāpes un stress var būt tik spēcīgi, ka pašam var būt ļoti grūti tikt galā ar to. Psihologs var piedāvāt Jums instrumentus, kas ļaus strādāt ar Jūsu emocijām un palīdzēs Jums labāk izprast sevi šajā laikā. Profesionālis var ieteikt tādas metodes kā kognitīvi uzvedības terapija (KIT), lai palīdzētu jums pārvarēt negatīvās domas un emocijas.

Dažreiz zaudējuma sāpes un stress var būt tik spēcīgi, ka var paralizēt cilvēku, neļaujot viņam dzīvot savu dzīvi kā agrāk. Šādos gadījumos profesionāla psihologa atbalsts var būt galvenais faktors atveseļošanās procesā. Psihologs ne tikai uzklausīs un atbalstīs, bet arī piedāvās īpašus instrumentus darbam ar emocijām, kas palīdzēs labāk izprast sevi šajā grūtajā periodā.

1. Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT). Šīs metodes mērķis ir mainīt destruktīvas domas un uzvedības modeļus, kas var veicināt sāpes un ciešanas. CPT palīdz personai atpazīt, kuras domas izraisa spēcīgākās negatīvās emocijas, un kā tās var mainīt, lai tiktu galā ar sāpēm. Piemēram, ja cilvēks pastāvīgi domā “es nekad vairs nebūšu laimīgs”, konsultants palīdz viņam saskatīt alternatīvas iespējas un pieņemt pozitīvas pārmaiņas.

2. Darbs ar emocijām. Psihologs var ieteikt emociju vadības tehnikas, lai palīdzētu mazināt sāpju intensitāti. Tās var ietvert elpošanas prakses, relaksācijas tehnikas, darbu ar ķermeni un savu emociju apzināšanos un izteikšanu, runājot vai rakstot.

3 - Apzinātība (mindfulness). Apzinātības tehnikas palīdz cilvēkam koncentrēties uz esošo brīdi un pieņemt savas emocijas bez spriedumiem. Tas palīdz tikt galā ar uzmācīgām domām par pagātni un nākotni, kas var palielināt ciešanas. Psihologs var iemācīt meditācijas un apzinātības tehnikas, kas palīdz mazināt stresu.

4 - Izteiksmes tehnikas. Dažiem cilvēkiem ir noderīgi izteikt savas jūtas, izmantojot radošas prakses, piemēram, mākslas terapiju, žurnālu rakstīšanu, zīmēšanu vai mūziku. Psihologs var ieteikt šādas metodes, lai palīdzētu cilvēkam paust un apzināties savas jūtas ar mākslas palīdzību.

5. Sociālais atbalsts un darbs ar attiecībām. Tuvinieka zaudējums var ietekmēt visus cilvēka dzīves aspektus, tostarp attiecības ar citiem cilvēkiem. Psihologs (www.psiholog.lv) var palīdzēt cilvēkam veidot dialogu ar ģimeni un draugiem, veidot atbalstu un iemācīties pieņemt palīdzību.

Sadarbības ar psihologu rezultātā cilvēks ne tikai gūst atvieglojumu no ciešanām, bet arī svarīgas prasmes, kas palīdzēs tikt galā ar ciešanām nākotnē.

Dažreiz zaudējuma sāpes var ilgt ilgāk, nekā gaidīts, un pārvērsties par hroniskām bēdām. Ja pamanāt, ka nespējat tikt galā ar zaudējumu pat pēc daudziem mēnešiem vai gadiem, ir svarīgi meklēt palīdzību pie profesionāļa. Hroniskas skumjas var negatīvi ietekmēt visus dzīves aspektus, tostarp fizisko un garīgo veselību, darbu un attiecības ar citiem cilvēkiem.

Patiešām, dažkārt zaudējuma sāpes var kļūt tik intensīvas un ilgstošas, ka tās kļūst par hroniskām bēdām. Tas ir stāvoklis, kad cilvēks izjūt pastāvīgas, akūtas bēdas, un tās turpina ietekmēt viņa dzīvi daudz ilgāk, nekā gaidīts. Hroniskas bēdas var postoši ietekmēt fizisko un garīgo veselību, traucējot ikdienas dzīvi, darbu un attiecības ar citiem cilvēkiem.

Hronisku bēdu pazīmes:

Pastāvīgas emocionālas sāpes. Neskatoties uz pagājušo laiku, cilvēks nepārstāj izjust akūtu zaudējuma sajūtu, jūtas tā, it kā sāpes nebūtu mazinājušās.

Apsēstība ar atmiņām. Pastāvīga atgriešanās pagātnē, atmiņas par zaudēto cilvēku un nespēja viņu izlaist no savām domām.

Izolācija. Tieksme izvairīties no cilvēkiem, vietām vai situācijām, kas atgādina par zaudējumu. Persona var atsvešināties no sabiedrības, kas pastiprina emocionālo distresu.

Intereses zudums par dzīvi. Ir svarīgi pievērst uzmanību, ja cilvēks pārstāj izjust prieku vai interesi par ierastajām darbībām, izjūt apātiju.

Psihosomatiskie simptomi. Bieži vien hroniskas skumjas pavada fiziski simptomi - miega traucējumi, apetītes zudums, hronisks nogurums, sāpes krūtīs vai galvā.

Ja zaudējuma sāpes nemazinās pēc mēnešiem vai gadiem, ir svarīgi vērsties pie speciālista, jo hroniskas bēdas var izraisīt depresiju, trauksmes traucējumus, alkohola vai citu vielu lietošanu. Psihologs vai psihoterapeits var palīdzēt cilvēkam atpazīt, ka viņa stāvoklis pārsniedz normālu reakciju uz zaudējumu, un ieteikt veidus, kā to pārvarēt.

Kognitīvi uzvedības terapija (CBT). Tā palīdz mainīt destruktīvās domas un uzvedības modeļus, kas uztur skumju stāvokli. Terapeits palīdz personai atrast veidus, kā pārvērtēt savu dzīvi pēc zaudējuma un sākt virzīties uz priekšu.

Atbalsta grupas. Saziņa ar citiem, kas piedzīvo līdzīgas situācijas, var palīdzēt sajust, ka neesat vieni savās sāpēs. Šīs grupas sniedz iespēju dalīties pieredzē un saņemt emocionālu atbalstu.

Sēru terapija. Šis specializētais psihoterapijas veids ir vērsts uz to, lai pārvarētu ar zaudējumu saistītās sajūtas un radītu jaunu dzīvesveidu, saglabājot dzīvu atmiņu par savu mīļoto cilvēku, bet turpinot dzīvot tālāk.

Darbs ar ķermeni. Emocijas bieži vien izpaužas fiziskā līmenī, tāpēc, izmantojot tādas tehnikas kā elpošanas prakse, joga vai masāža, var palīdzēt atbrīvoties no spriedzes, kas saistīta ar emocionālām sāpēm.

Hroniskas skumjas nav vājuma pazīme, bet tikai zīme, ka zaudējuma trauma ir jāizstrādā dziļāk. Savlaicīga profesionāla palīdzība var mazināt sāpes, atjaunot dzīves jēgu un palīdzēt atrast jaunus resursus atveseļošanai.

Secinājums

Tuva cilvēka zaudējums ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa, ar kuru ir grūti samierināties. Tomēr, pieņemot savas jūtas un izmantojot atbalsta stratēģijas, ir iespējams pakāpeniski atgūties un atrast jaunus veidus, kā turpināt dzīvi. Ir svarīgi atcerēties, ka bēdas ir process, un katrs cilvēks to pārdzīvo atšķirīgi. Ļaujiet sev izdzīvot šo procesu, respektējot savas jūtas un gatavību pieņemt palīdzību, kad tā ir nepieciešama.

Pakāpeniski sāpes mazināsies, atstājot vietu atmiņām un pateicībai par laiku, kas pavadīts kopā ar aizgājušo cilvēku.