Ārkārtīgi svarīgi un svēti brīži - Sakramenti un Apbedīšanas pakalpojumi
Published by Konstantīns Žiharevs ieeja Psiholoģija · Ceturtdiena 23 Mar 2023
Tags: Viņpasaulē, ar, cieņu, Apbedīšanas, pakalpojumi, Ārkārtīgi, svarīgi, svēti, brīži, Sakramenti, apbedīšanas, pakalpojumi, cieņpilna, pāreja, otru, pasaules, malu, grēksūdzi, svēta, vakarēdiens, rituāli, ceļš, uz, mūžību
Tags: Viņpasaulē, ar, cieņu, Apbedīšanas, pakalpojumi, Ārkārtīgi, svarīgi, svēti, brīži, Sakramenti, apbedīšanas, pakalpojumi, cieņpilna, pāreja, otru, pasaules, malu, grēksūdzi, svēta, vakarēdiens, rituāli, ceļš, uz, mūžību
Grēksūdze un svētais vakarēdiens
Grēksūdze:
Grēksūdze ir process, kurā kristieši atzīst savus grēkus un pārkāpumus Dieva priekšā un lūdz piedošanu. Grēksūdzes mērķis ir atjaunot ticīgā attiecības ar Dievu, atzīstot un atstājot savus pārkāpumus. Šo rituālu bieži veic ticīgo grupās vai individuāli pie priesteriem vai garīdzniekiem. Grēksūdze ir nozīmīga sastāvdaļa kristiešu dzīvē, jo tas atgādina cilvēkiem, ka Dievs ir žēlsirdīgs un gatavs piedot, ja viņi patiesi nožēlo savus grēkus.
Svētais vakarēdiens:
Svētais vakarēdiens ir ceremonija, kas atkārto Jēzus Kristus pēdējo vakariņu ar saviem mācekļiem pirms Viņa nāves. Šajā ceremonijā tiek lietoti maizes un vīna simboli, kas atgādina par Jēzus miesu un asinīm, ko Viņš upurēja par cilvēku pestīšanu. Svētais vakarēdiens ir svarīgs reliģiskais rituāls kristietībā, un to parasti veic regulāri, piemēram, katru svētdienu. Tas ir svētīgs brīdis, kurā kristieši atceras Jēzus Kristus upuri un attiecas pret to ar cieņu un pateicību.
Kopumā gan grēksūdze, gan svētais vakarēdiens ir nozīmīgi rituāli, kas palīdz kristiešiem izprast un izdzīvot savu ticību, atceroties Jēzus Kristus mācības un piemiņu. Šie rituāli veicina garīgu augšanu un ciešāku saikni ar Dievu un kristīgo kopienas locekļiem.
Psihologs Konstantīns Žiharevs Rīgā ir viens no daudziem garīdzniekiem, kas uzskata, ka nāves brīdī ir ļoti svarīgi nodrošināt kristieša dvēseles attīrīšanu un palīdzēt tai pāriet garīgajā pasaulē. Viņš uzskata, ka Grēksūdze un Kristus Svētā vakarēdiena pasniegšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu, ka cilvēks nav nenovēršami atdalīts no Dieva.
Sakramentu nozīme ir tāda, ka tie palīdz kristietim attīrīties no grēkiem un kļūdām, kas varētu traucēt viņa dvēseles ceļu uz mūžību. Grēksūdzes sakraments palīdz atbrīvoties no grēkiem, kas cilvēkam ir apzināti vai neapzināti izdarīti, bet Kristus Svētā vakarēdiena pasniegšana sniedz iespēju sajust Dieva klātbūtni un attīrīties no sirds un dvēseles grēkiem.
Sakramenti ir svēti rituāli kristietībā, kas nodrošina Dieva žēlastību un palīdz ticīgajam attīrīties no grēkiem un kļūdām, kas varētu traucēt viņa garīgo ceļu.
Grēksūdzes sakraments, zināms arī kā Svēta izbiegšanas sakraments vai Apgrēcības sakraments, sniedz iespēju ticīgajam atzīt un nožēlot savus grēkus un pārkāpumus Dieva priekšā. Šis sakraments ļauj cilvēkam lūgt Dieva piedošanu un atjaunot ticības saikni ar Dievu. Grēksūdze notiek starp ticīgo un priesteri, kas kalpo kā Dieva pārstāvis, un tā sniedz mierinājumu un atbrīvojumu no grēku sloga.
Svētais vakarēdiens, zināms arī kā Euharistija vai Svētais Kristus ķermeņa un asins sakraments, ir rituāls, kurā ticīgie saņem Jēzus Kristus miesu un asinis maizes un vīna veidā. Tas notiek kā atgādinājums par Jēzus nāvi un upuri, kurš upurēja sevi par cilvēku pestīšanu. Šis sakraments palīdz ticīgajam atdzīvināt savu ticību, sajust Dieva klātbūtni un attīrīties no sirds un dvēseles grēkiem, tādējādi stiprinot garīgo saikni ar Dievu.
Kopumā sakramenti ir svarīga un nozīmīga daļa kristiešu ticības dzīvē, jo tie palīdz ticīgajiem attīrīties no grēkiem, stiprina viņu ticību un veicina ciešāku saikni ar Dievu un kristīgo kopienas locekļiem.
Konstantīns Žiharevs uzskata, ka nāves brīdī ir svarīgi arī to, lai pie slimnieka tiktu uzaicināts garīdznieks, jo viņš var palīdzēt atvieglināt cilvēka pāreju uz otru pasauli. Garīdznieks var lasīt īpašus kanonus, kas palīdz atvieglot kristieša pēdējās zemes dzīves minūtes un nodrošina, ka viņa dvēsele ir sagatavota pārejai uz garīgo pasauli.
Konstantīns Žiharevs skaidro, ka kanoni tiek lasīti, lai atbalstītu kristieša dvēseli, kad tā iziet no ķermeņa. Ja dvēsele atstāj miesas kanonu lasīšanas laikā, tos pabeidz ar dvēseles aizlūguma refrēnu: “Mielo Dievs sava aizgājušā kalpa dvēseli...”. Un pēc 9. dziesmas pabeidz ar Dvēseles aizlūguma kanonu nobeigumu.
Kopumā Konstantīns Žiharevs uzskata, ka garīdznieks ir svarīgs cilvēka nāves brīdī, jo viņš palīdz nodrošināt, ka kristieša dvēsele ir attīrīta un sagatavota pārejai uz garīgo pasauli. Grēksūdze un Kristus Svētā vakarēdiena pasniegšana ir svarīgi sakramenti, kas nodrošina kristieša dvēseles attīrīšanos no grēkiem un sirds un dvēseles attīrīšanos no grēkiem. Lūgšanas un kanoni palīdz atbalstīt kristieša dvēseli pārejas laikā un nodrošina, ka tā var mierīgi pāriet uz garīgo pasauli.
Nāves briesmu gadījumā, pirmkārt, vajag parūpēties par to, lai pie slimnieka tiktu uzaicināts garīdznieks, kas izpildītu tādus Sakramentus kā Grēksūdze un Kristus Svētā vakarēdiena pasniegšana, lai viņš nenonāktu Dieva priekšā, nebūdams tam gatavs un neattīrījies.
Parasti, kad cilvēks ir smagi slims un nāve ir tuvu, ieteicams uzaicināt garīdznieku, lai sniegtu mierinājumu, atbalstu un sniegtu sakramentus, piemēram, Grēksūdzes sakramentu (Apgrēcības sakraments). Grēksūdze ļauj slimniekam ''izpārdoties'' par savām kļūdām un grēkiem Dieva priekšā un lūgt piedošanu. Tas var dot mieru un atbrīvot no briesmām vai nožēlotām sajūtām.
Tāpat arī Kristus Svētā vakarēdiena (Euharistijas) sakramenta pasniegšana slimniekam var sniegt atbalstu un stiprināt viņa garīgo stāvokli. Tas ļauj ticīgajam sajust Dieva klātbūtni un piedalīties Jēzus Kristus upurī, stiprinot ticību un sniedzot mieru.
Garīdznieka klātbūtne un sakramentu saņemšana nāves brīdī var palīdzēt slimniekam raudzīties nāvē ar mieru un pārliecību, kā arī atvadīties no šīs pasaules labvēlīgākā garīgā stāvoklī. Tas ir svarīgs palīdzības veids, lai nodrošinātu, ka slimnieks dodas pāri uz citu pasauli, būdams gatavs un attīrījies no sirds un dvēseles grēkiem.
Smagu slimību laikā Svētā Baznīca aicina savus bērnus izmantot arī tādu Sakramentu kā Iesvaidīšana ar svaidāmajām eļļām, kuras laikā, ieziežot slimnieka miesas ar svaidāmajām eļļām, viņam tiek sniegta Dieva svētība, izlūdzoties dziedināšanu no slimībām un grēku atlaišanu. Tāpēc šo Sakramentu vajag veikt slimības saasināšanās periodos, ar ticību, ka cilvēka zemes dzīves dienas tiks paildzinātas, lai dotu iespēju nožēlot grēkus un laboties.
Minētais Sakraments ir Iesvaidīšana ar svaidāmajām eļļām, ko Svētā Baznīca sniedz slimniekiem, kuri saskaras ar smagu slimību vai tuvojas nāvei. Šis Sakraments tiek sniegts, lai sniegtu slimniekam Dieva svētību un dziedināšanu, kā arī grēku atlaišanu.
Iesvaidīšana ar svaidāmajām eļļām ir viens no septiņiem Svētajiem Sakramentiem un tiek uzskatīts par svētīgu un svētu brīdi, kurā garīdznieks, izmantojot svaidāmās eļļas, veic iecelšanu un lūdz Dievu par slimnieka dziedināšanu un dvēseles atbrīvošanos no grēkiem. Tas ir zīme par Dieva mīlestību un rūpes par slimnieku un palīdz sniegt mieru un spēku gan slimniekam, gan viņa tuviniekiem.
Septiņi Svētie bāznicas Sakramenti ir svēti rituāli un simboli, kuri tiek praktizēti un atzīti dažādās kristīgajās konfesijās. Šie Sakramenti kalpo kā garīgās žēlastības pazīmes un palīdz kristiešiem izaugsmē un attīstībā garīgajā dzīvē. Šeit ir apraksts par katru no septiņiem Svētajiem Sakramentiem:
Kristība: Kristība ir pirmais un būtiskākais Sakraments. Tā simbolizē Dieva mīlestību un kristieša piedzimšanu jaunā dzīvē, pievienojoties Kristus baznīcai. Kristības laikā persona tiek apšļakstīta ar ūdeni vai mazgāta un svētīta, lai notīrītu no grēkiem un sāktu jaunu dzīvi Kristū.
Svētais vakarēdiens: Svētais vakarēdiens vai Euharistija ir atceres diena, kurā kristieši lūdzas par Kristus upuri krustā un izdzer viņa asinis kā Dieva klātbūtni. Tas simbolizē Kristus dārgās upurēšanas un svētības pieņemšanu, kā arī vienotību ar Baznīcu un Kristus sekotājiem.
Apustuļu mācīšana: Apustuļu mācīšana ir Sakraments, kurā bīskaps ar rokas uzlikšanu un lūgšanu svētī diakonus, priesterus un bīskapus, lai tie varētu kalpot Baznīcai un ticīgajiem.
Grēksūdze: Grēksūdze ir Sacraments, kas sniedz iespēju atzīt un atlaižot grēkus. To veic, apmeklējot garīdznieku un atzīstot grēkus, kā arī izpaustot nožēlu un nolemšanu tos labot.
Svētie nosvaidījumi: Svētie nosvaidījumi ir Sacraments, kurā ar svaidāmajām eļļām tiek apzīmogoti ticīgās miesas un dvēseles, lai sniegtu dziedināšanu un Dieva svētību.
Īpašs nosvaidījums: Īpašs nosvaidījums ir Sacraments, kas tiek sniegts pirms svarīgiem notikumiem vai dzīves pārmaiņām, piemēram, saslimšanas gadījumā, ceļojot vai nonākot briesmās.
Laulības sakraments: Laulības sakraments ir Sacraments, kas svinīgi apstiprina laulāto pāru savienību un apņemšanos dzīvot kopā saskaņā ar Dieva likumiem.
Katrs no šiem septiņiem Svētajiem Sakramentiem spēlē būtisku lomu kristiešu garīgās dzīves un ticības attīstībā, kā arī palīdz veicināt cieņu, mīlestību un kopību Baznīcas locekļu vidū.
Ticība un Dieva žēlsirdība spēj paveikt brīnumus, un daudzi kristieši uzskata, ka Iesvaidīšana ar svaidāmajām eļļām var sniegt gan fizisku, gan garīgu atbalstu slimniekam. Tas var palīdzēt viņam gūt mieru, uzticēties Dievam un nēsāt savas nelaimes ar ticību un paļāvību uz Dieva mīlestību un aprūpi.
Svētā Baznīca iesaka pieprasīt Iesvaidīšanu ar svaidāmajām eļļām, kad slimība pasliktinās vai, saskaroties ar kritisku situāciju, lai nodrošinātu, ka slimniekam ir iespēja saņemt Dieva svētību un labvēlību nelaimes brīdī. Tas ir viens no veidiem, kā Svētā Baznīca sniedz garīgu un dvēseli mierinājošu atbalstu savu bērnu laikā, kad viņi cīnās ar smagu slimību vai nāvi.
Tagad daudzi nepareizi saprot Iesvaidīšanas Sakramenta vai kā to vēl sauc – Iesvaidīšanas būtību, uzskatot, ka tā ir nepieciešama tikai mirstošajam un tikai grēku atlaišanai. Svētā Baznīca ir noteikusi šo Sakramentu pēc svētā apustuļa Jēkaba vārdiem: “Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu tā Kunga vārdā.
Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots. (Jēkaba vēstule, 5., 14. – 15.). Iesvaidīšanas ceremonijas lūgšanās runa nav par nāvi, bet par atgriešanos dzīvē, tikai atjaunotā dzīvē, tīrā no grēkiem. Vajag censties pārliecināt slimnieku par šī Sakramenta veikšanas nepieciešamību. Tāpat ir nepieciešams atcerēties, ka iesvaidīšana neaizstās Grēksūdzi, bet tikai papildinās to. Iesvaidīšanas laikā ar Dieva svētību tiek atlaisti tikai neapzinātie un aizmirstie grēki, bet tikai tad, ja Grēksūdzes laikā visi grēki tiek vaļsirdīgi atzīti un nožēloti.
Apzināti noklusētie grēki Iesvaidīšanas sakramentā netiek atlaisti.
Pēc iesvaidīšanas atlikusī iesvētītā eļļa apbedīšanas laikā tiek izlieta pār kristieša mirstīgajām atliekām.
Radiniekiem vajag paņemt līdzi uz dievnamu trauku ar svaidāmo eļļu un brīdināt par to garīdznieku, kurš veic apstāvēšanu.
Mūsu dievbijīgie senči novietoja nāves gultu ar mirstošo zem svētbildēm un aizdedzināja Ciešanu sveci (sveci, ar kuru stāvēja dievnamā rīta dievkalpojuma laikā 12 evaņģēlijs). Sveci ielika rokās mirstošajam vai novietoja pie svētbildēm.
Un mums vajag censties novietot svētbildes vai krustu tā, lai cietējs pirmsnāves mokās varētu tos redzēt. Pareizticīgā baznīca katru savu locekli ceļā uz aizsauli izvada ar Grēksūdzes un Svētā vakarēdiena Sakramentiem.
Mirstošajam pasniegt svēto vakarēdienu var ne tikai tukšā dūšā. Ja pēc Svētā vakarēdiena mirstošajam paliek nelaba dūša, viņam padod trauku ar tīru ūdeni, no kura saturu pēc tam ielej upē vai ierok dziļāk zemē tīrā vietā, ko nemin cilvēku kājas.
Tāpat visu var savākt tīrās drāniņās, kuras pēc tam sadedzina, un pelnus ierok tīrā vietā, ko nemin cilvēku kājas. Dievgaldnieks arī šajā gadījumā tiek iesvētīts, jo Dieva svētība, pirmkārt, nonāk pie dvēseles. Svēto vakarēdienu nevar pasniegt tādam, kurš nav pie samaņas, kurš ir nepieskaitāms vai ir jau nomiris.
Pirms beigām mirstošajam, ja viņš ir pie skaidras apziņas, var dot dievmaizīti un svētīto ūdeni. Tas nekādā gadījumā neaizvietos Svēto vakarēdienu, bet ar svētīgu spēku palīdzēs pirmsnāves cīņās.
Kad dvēsele šķiras no ķermeņa un pāriet garīgajā pasaulē, tai īpaši nepieciešama mūsu palīdzība caur lūgšanām. Lai atvieglotu kristieša pašas pēdējās zemes dzīves minūtes, tiek lasīti īpaši kanoni, kas piemēroti brīdim, kad dvēsele iziet no ķermeņa: vēršoties pie mūsu Dieva Tēva, pie Jēzus Kristus un Šķīstās Dievmātes un “kad cilvēks ilgi cieš”.
Kanoni ir pilni pazemīgas grēku nožēlošanas un lūgšanas pēc Dieva žēlastības tam, kurš dodas uz citu pasauli.
Gadījumā, ja tuvumā nav garīdznieka, abus kanonus izejošajai dvēselei pie mirstošā nāves gultas drīkst un vajag nolasīt laicīgam cilvēkam. Kanonus brīdim, kad dvēsele iziet no ķermeņa, nav obligāti jālasa tiešā mirēja tuvumā.
Ja cilvēks mirst slimnīcā, kanonus var lasīt mājās. Galvenais ir sniegt palīdzību dvēselei šajos visgrūtākajos brīžos.
Ja kristieša dvēsele atstāj miesas kanonu lasīšanas laikā, tos pabeidz lasīt ar dvēseles aizlūguma refrēnu: “Mielo Dievs sava aizgājušā kalpa dvēseli...”. Un pēc 9. dziesmas pabeidz ar Dvēseles aizlūguma kanonu nobeigumu.
Dvēselei atstājot miesas, mirušajam aizver acis, nosien žokli, iztaisno rumpi un nosedz līdz ar galvu.
Tūlīt sāk lasīt Kanonu par aizgājēju. Ja cilvēks nav miris mājās, nolasiet Kanonu pēc tam, kad saņemta ziņa par viņa bojāeju.
Konstantīns Žiharevs