Viņpasaulē ar cieņu - Kāpēc nedrīkst apstāvēt nekristītos
Published by Konstantīns Žiharevs ieeja Psiholoģija · Piektdiena 05 Mai 2023
Tags: Viņpasaulē, ar, cieņu, Apbedīšanas, pakalpojumi, Kāpēc, nedrīkst, apstāvēt, nekristītos, Psihologs, Konstantīns, Žiharevs, Rīga, Psihologa, pakalpojumi
Tags: Viņpasaulē, ar, cieņu, Apbedīšanas, pakalpojumi, Kāpēc, nedrīkst, apstāvēt, nekristītos, Psihologs, Konstantīns, Žiharevs, Rīga, Psihologa, pakalpojumi
KĀPĒC NEDRĪKST APSTĀVĒT NEKRISTĪTOS
Ja nomirst kristīts cilvēks, Baznīca lūdzas par viņa dvēseles mieru, veicot aizgājēja apbedīšanas ceremonijas. Apbedīšanas laikā garīdznieks lasa īpašu izvadīšanas lūgšanu, kurā ar viņam piešķirtā Garīdzniecības sakramenta varu lūdz Dievu piedod mirušajam kristietim visus grēkus.
Apbedīšanas rituāls ir nozīmīgs notikums kristietībā, kurā tiek lūgts par mirušā dvēseles mieru un piedošanu no Dieva.
Kristietībā tiek uzskatīts, ka garīdznieks, kurš ir saņēmis Garīdzniecības sakramentu, pārstāv Dieva klātbūtni uz zemes un ir starpnieks starp Dievu un cilvēku. Apbedīšanas laikā garīdznieks, lasot īpašu izvadīšanas lūgšanu, lūdz Dievu piedot mirušajam kristietim visus grēkus un parūpēties par viņa dvēseles mieru. Šīs lūgšanas ir vērstas uz Dievu, lai viņš izrādītu žēlastību un piedošanu mirušajam un nodrošinātu viņa dvēseles ceļu uz mierīgu pāreju.
Apbedīšanas ceremonija ir svarīgs brīdis, kas sniedz atbalstu sērojošajiem un ļauj tiem atvadīties no mīļotā cilvēka, vienlaikus izpaust ticību augšāmcelšanās cerībai un Dieva mīlestībai. Tas ir laiks, kad kristieši lūdz par mirušā dvēseles labklājību un paust savu ticību, ka mirušais ir Dieva rokās un viņa mūžs turpinās citā pasaulē.
Apbedīšanas rituāls kristietībā palīdz sērojošajiem noformēt un pieņemt nāvi kā daļu no dzīves cikla, vienlaikus sniedzot cerību un mieru dvēseles ceļam uz nākamo dzīves posmu. Tas ir nozīmīgs brīdis, kas savieno ticību, kopienas atbalstu un mīlestību, kas ir svarīga daļa no kristiešu ticības dzīvesgājuma.
Šajā brīdī, kad mēs atvadāmies no mūsu brāļa/māsas, kas pārgājis uz mūžību, mēs lūdzam Tevi, Dievs, lai Tu pieņemtu viņa dvēseli Savā mīlestībā un žēlastībā. Lai viņš atrastu mieru un atpūtu Savā klātbūtnē.
Mēs zinām, ka Tu esi mūsu mīlošais Tēvs un ka Tu nekad nepazaudē savus bērnus. Lūdzam Tevi, atpūtini viņa sirdi un dvēseli no visām grūtībām un sāpēm, kas varēja pavado viņu šajā dzīvē.
Lūdzam Tevi, lai mūsu brālis/māsa iegūst mūžīgo dzīvību Tavā Valstībā, kur nav asaru, sāpju, skumju vai nāves. Un lūdzam Tevi, lai Tu stiprinātu un atbalstītu viņa ģimeni un draugus šajā grūtajā laikā.
Mēs lūdzam to visu Tavas Svētības un Tava Dēla Jēzus Kristus vārdā. Amen.
Bēres un nāve ir tēmas, kas var rasties jebkurā dzīves posmā. Šīs tēmas ir ļoti personiskas un emocionāli sarežģītas, tāpēc daudzi cilvēki cenšas tās izvairīties. Tomēr bēres un nāve ir neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa, un tās ir jārisina, kad tās rodas.
Viena no lietām, ko daudzi cilvēki nezina, ir tas, ka nedrīkst apstāties pie bēru procesa, ja cilvēks nav kristīts. Tas ir saistīts ar kristiešu ticību, ka kristība ir nepieciešama, lai sasniegtu mūžīgo dzīvi pēc nāves.
Kristība ir kristiešu svētais sakraments, kas tiek uzskatīts par ieeju kristietībā un Baznīcā. Tas ir simbols, kas apstiprina kristītā cilvēka saistību ar Dievu un kristiešu kopienas dalībnieku statusu.
Saskaņā ar kristīgo ticību, kristība ir vajadzīga, lai iegūtu mūžīgās dzīves dāvanu Dieva Valstībā pēc nāves. Tā ir brīnišķīga cerība par atdzimšanu un augšāmcelšanos pēc nāves, kā arī apņemšanos sekot Kristus piemēram un gāt pareizā ceļā.
Tādēļ, lai arī bēru procesā var iesaistīties ar dažādām līdzjūtības izpausmēm un atbalstu sērojošajiem, kristiešu ticība norāda, ka kristīts cilvēks ir sagatavots sastapties ar Dievu pēc nāves. Taču ir svarīgi saprast, ka dažādās kultūrās un reliģijās ir dažādi skatījumi uz dzīvi un nāvi, un cilvēki var izvēlēties atzīt un cienīt savas ticības un tradīcijas, kas var atšķirties no kristietības. Bēru procesā mērķis bieži ir sniegt atbalstu sērojošajiem un atvadīties no mirušā neatkarīgi no ticības, vienototies un izpaust cieņu pret aizgājušo.
Svarīgi ir izprast un respektēt cilvēku atšķirīgās ticības un izvēles, dodot viņiem iespēju atvadīties no mīļotā cilvēka atbilstoši viņu ticībai un vēlmēm. Tā ir personiski nozīmīga un emocionāli svarīga pieredze, un cieņa pret citu cilvēku pārliecību un ticību ir būtiska, lai radītu sapratni un mieru sērojošo sirdīs.
Kristība ir svētība, ko cilvēki saņem no Dieva un kas simbolizē Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Tas ir kā ieeja kristietībā, un tas ir nepieciešams, lai cilvēks varētu sasniegt mūžīgo dzīvi pēc nāves.
Tāpēc, ja cilvēks nav kristīts, viņam nevar tikt sniegta kristiešu bēru ceremonija. Tā vietā var tikt rīkota nekristīga bēru ceremonija, kurā netiek izmantoti kristiešu simboli un rituāli.
Šāda bēru ceremonija var būt piemērota, ja cilvēks bija ateists vai piederēja kādai citai reliģiskai vai filozofiskai pārliecībai. Bēru ceremonijas veidošana var būt atkarīga no radinieku vēlmēm un nozīmēm, kas tiks iekļautas ceremonijā. Piemēram, var tikt izlasīti dzejoļi, runas vai dziesmas, kas atspoguļo cilvēka personību un vēlmes. Tāpat var tikt iekļauti arī simboli un rituāli, kas ir piemēroti cilvēka dzīvesveidam un pārliecībai. Svarīgi ir, lai bēru ceremonija atspoguļotu cilvēka personību un palīdzētu radiniekiem atvadīties no viņa.
Tomēr, ja cilvēks vēlas kristīties pirms nāves, tas ir iespējams. Kristība var tikt veikta jebkurā dzīves posmā, un tas ir atkarīgs tikai no cilvēka vēlmes.
Tāpēc ir svarīgi saprast, ka nedrīkst apstāties pie bēru procesa, ja cilvēks nav kristīts. Tas ir saistīts ar kristiešu ticību un ir nepieciešams, lai cilvēks varētu sasniegt mūžīgo dzīvi pēc nāves. Tomēr, ja cilvēks vēlas kristīties, tas ir iespējams jebkurā dzīves posmā un var nodrošināt mieru un spēku gan cilvēkam, gan viņa tuviniekiem bēru procesa laikā.
Ja mirst cilvēks, kurš dzīves laikā nav vēlējies pieņemt svēto Kristību, tad tādam cilvēkam apstāvēšana netiek veikta.
To nedrīkst uzskatīt par cietsirdību, jo Baznīcas pamatā ir mīlestība pret Dievu un cilvēkiem. Baznīca nevar sev piesaistīt cilvēkus ar varu: tas ir pretrunā ar Dieva mācību. Pats Dievs, būdams visvarens, nemanto cilvēka gribu, bet gaida, kad tas brīvi un pats pēc savas gribas pievērsīsies viņam.
Tikai harmoniski apvienojoties Dieva un cilvēka gribai, notiek cilvēka dvēseles glābšana.
Garīdznieka vara ir liela un viņa lūgšanu spēks Baznīcā ir varens (Mateja sev. 16, 19), bet tas nav bezgalīgs.
Garīdzniekam nav nedz tiesību, nedz spēka darboties sfērā, kas ir tikai paša Dieva ziņā.
Mirušo pareizticīgo kristiešu kremēšana nekad nav bijusi tradīcija. Tagad, saprotams, pareizticīgo kremēšana ir kļuvusi par ierastu lietu, tomēr tā nav vēlama.
Citos grūti risināmos gadījumos ir nepieciešams aprunāties ar biktstēvu vai garīdznieku, kurš labi pārzina Baznīcas likumus un kurš ticīgajiem ir autoritāte.
Nedrīkst apstāties nekristītos ir reliģiska tradīcija un ticības princips, kas ir iekšēja norma dažām kristīgajām konfesijām. Šī prakse balstās uz interpretāciju un ievērošanu noteiktiem reliģiskajiem principiem un norādēm, kas ietvertas svētajos rakstos un reliģiskajos tekstos.
Šādas tradīcijas izcelšanās iemesli var būt daudzveidīgi. Dažas kristīgās konfesijas uztver kristību kā būtisku garīgo ceremoniju, kas apstiprina piederību kristīgajai ticībai un iekļaušanos kristīgajā kopienā. Tāpēc kristītie tiek uzskatīti par pilntiesīgiem locekļiem kristīgajā kopienā un var piedalīties dažādās reliģiskajās praksēs un ceremonijās, kurās nedrīkst piedalīties nekristītiem.
Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka šī prakse ir saistīta tikai ar noteiktām reliģiskajām konfesijām un ka visi kristīgie uzskati un prakses var atšķirties atkarībā no reliģiskās pārliecības un konfesijas. Ir arī konfesijas un draudzes, kas pieļauj nekristītos piedalīties dažādās reliģiskajās aktivitātēs vai pasākumos.
Svarīgi ir izprast un cienīt reliģisko brīvību un pārliecību, kas piešķir katram cilvēkam tiesības izvēlēties un izpaust savu reliģisko pārliecību vai nepārliecību. Katram ir tiesības izlemt, vai viņš vēlas piedalīties reliģiskajās aktivitātēs un pasākumos, atbilstoši savai personīgajai pārliecībai un ticībai.
Tāpēc, ja tiek ievērota tradīcija, ka nedrīkst apstāties nekristītos, tas nozīmē, ka attiecīgā reliģiskā konfesija uzskata, ka noteiktas reliģiskās prakses vai svētības ir paredzētas tikai kristītiem. Tas var būt izskaidrojams ar reliģiskiem, kultūras vai tradicionāliem faktoriem, kas ir īpaši attiecīgajai konfesijai.
Apskatīt ziņu avotu:
- Pilna veselības pārbaude: https://diagnostika.lv/
- Soļi uz veselību un garīgām praksēm: https://gramata.rantan.lv/index.html
- Услуги психолога: https://www.psiholog.lv