Apbedīšanas pakalpojumi - viņpasaulē ar cieņu - Apbedīšanas birojs| bēres rīgā| morgs| kremācija|

SHOP
Pāriet uz saturu

Kas ir PROTESTANTISMS

Apbedīšanas birojs| bēres rīgā| morgs| kremācija|
Kas ir PROTESTANTISMS
 
 
Jāatzīmē, ka XX gadsimtā protestantisms pārdzīvo zināmu garīgu degradāciju. Ja Mārtins Luters, Kalvins un viņu tuvākie sekotāji izvirzīja sev mērķi sasniegt “ticības tīrību”(savā izpratnē), meklēt reliģiskas patiesības, tad mūsdienu protestantu kustībām, galvenokārt, raksturīga tieksme sasniegt savus personīgos mērķus un apmierināt savas personiskās ambīcijas.
 
 
Vēsturiskais protestantisma rašanās cēlonis bija tas, ka katoļu baznīca bija atkāpusies no kristīgās ticības skaidrības un, tam sekoja daudzas izmaiņas dogmu, dievkalpojumu, draudzes locekļu reliģiskās dzīves jomā. Baznīcas jaunievedumi noveda pie tā, ka daudzos gadījumos Romas katoļu baznīca izrādījās nespējīga pilnībā apmierināt ticīgo reliģiskās vajadzības.
 
 
Katoļu baznīcas pārstāvji mēģināja pastiprināt savu ietekmi uz Eiropas valstu laicīgo varu, tā rezultātā Rietumvalstu baznīca aizvien vairāk sāka līdzināties administratīvai nevis garīgai organizācijai. Indulgenču pārdošana, inkvizīcija un tamlīdzīgas parādības bija pretrunā ar kristietības reliģisko pasaules uztveri. Pie tam, ļoti daudzu vēsturisku iemeslu dēļ ne reizi vien radās baznīcas divvaldība.
 
 
Tā, piemēram, 1378. gadā baznīcas vara izrādījās sadalīta starp diviem pāvestiem – Urbanu IV un Klimentu VII, no kuriem katrs apgalvoja, ka izvēlēts amatā likumīgi  un prasīja bezierunu pakļaušanos sev.
 
 
Ticīgie cilvēki jutās apvainoti, jo viņu uztverē jēdziens baznīcas dzīve bija cieši saistīts ar “pāvesta” institūtu. Kā uzskatīja katoļi, ”pāvests ir  otrs veids kā izpaužas Jēzus Kristus reālā klātbūtne baznīcā”(pirmais bija piedalīšanās svētā vakarēdiena sakramentā), ar viņa  muti it kā runā pats Kristus.
 
 
Izveidojusies situācija atklāja katolicisma mazspēju, un starp Romas baznīcas teologiem un prelātiem nobrieda doma par nepieciešamību šķelties un veikt baznīcas reformu.
 
 
Mēģinājumi veikt iekšējās reformas notika vairāk kā divsimt gadus, bet pāvesta kanceles un inkvizīcijas pretestības dēļ, tie palika neauglīgi. Tas noveda pie tā, ka reformācijas kustība vairs nespēja aprobežoties tikai ar baznīcas iekšējiem mērogiem. Viens no visspilgtākajiem kopējās neapmierinātības paudējiem tajā laikā bija  Mārtins Luters.
 
 
Protestantisms (burtiski – “publiski pierādošais”) - viens no galvenajiem kristietības virzieniem. Atšķēlies no katolicisma reformācijas laikā (16. gs.). Tajā apvienojas daudzas patstāvīgas strāvas, baznīcas, sektas (luterāņi, kalvinisti, anglikāņu baznīca, metodisti, baptisti, adventisti u.c.).
 
 
Protestantismam ir raksturīgs: trūkst principiāla garīdzniecības un laicīgo cilvēku  pretstatījuma, notiek atteikšanās no sarežģītās baznīcas hierarhijas, kults ir vienkāršots, protestantisma ietvaros nepastāv mūku dzīve u.c.; protestantismā nepastāv Dievmātes, svēto, eņģeļu, svētbilžu kulti; sakramentu daudzums ir samazināts līdz diviem (kristīšana un svētais vakarēdiens). Galvenais ticības mācības avots ir Svētie Raksti.
 
 
Protestantisma baznīcām ir galvenā loma eikumēniskajā kustībā (kustībā par visu baznīcu apvienošanu). Protestantisms ir izplatīts galvenokārt ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Skandināvijas valstīs un Somijā, Nīderlandē, Šveicē, Austrālijā, Kanādā, Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā u.c.). Kopējais protestantisma piekritēju daudzums ir apmēram 600 milj. cilvēku.
 
 
Atdalījies, Viņš atzina  par iespējamu atsevišķu eksistenci, bet apvienošanās meklējumus uzskatīja par nevajadzīgiem, pārejas stāvokli par pastāvīgu, līdzekli – par mērķi. Konstances un īpaši Bāzeles baznīcu sapulces izvirzīja sev mērķi ne vien reformēt Rietumu baznīcu, bet arī savienot to ar Austrumu baznīcu, kurai Islams draudēja ar paverdzināšanu.
 
 
Pati Rietumu baznīcas reforma tāpēc arī bija nepieciešama, ka ļaunprātīga izmantošana padarīja Rietumus bezspēcīgus pret Musulmaņu Austrumiem. Un husīti, kuri Kausa vietā meklēja garīdzniecības un laicīgu cilvēku iekšēju tuvināšanos, protams, cerot rast spēku vienotībā, meklēja apvienošanos ar grieķiem, kurus bija pievarējuši turki. Protestantisms, kas ir radies jau pēc Konstantinopoles krišanas, sāka noliegt tikai reliģiju, lai gan Konstantinopoles krišana uzlika protestantiem, tāpat kā Tridentas baznīcas sapulcei pienākumu atbrīvot pirms mēģinājumiem baznīcas apvienot.  
 
 
Ja Bāzeles baznīcu sapulce un husītisms varēja sašaurināt savu uzdevumu tikai līdz baznīcu apvienošanai, tad protestantismam un Tridentas baznīcas sapulcei, kas bija jau pēc Cargradas krišanas, vajadzēja sev izvirzīt mērķi, atbrīvot Kristietības galvaspilsētu Konstantinopoli. Reformācija bija sadalīšanās tāpēc, ka vienotība tika  jaukta ar paverdzināšanu. Reformācija veda uz bezspēcību.
 
 
Protestantu baznīcām ir galvenā loma ekumēniskajā kustībā (par visu baznīcu apvienošanu).  Protestantisms ir izplatīts galvenokārt ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Skandināvijas valstīs un Somijā, Nīderlandē, Šveicē, Austrālijā, Kanādā, Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā) u.c. Protestantisma piekritēju kopējais daudzums  ir apmēram 600 miljoniem cilvēku.
Kapu pieminekļi, kapu apmales, bēru izmaksas, bēru vainagi rīgā, ziedu piegāde, apbedīšanas birojs, ziedu kurjers, kapu plāksnes, apbedīšanas firma rīgā, cik izmaksa bēres, bēru mielasts rīgā, bēru organizēšana, apbedīšanas pakalpojumi, bēru mielasts, apbedīšanas izmaksas, cik maksā bēres, apbedīšanas birojs, apbedīšanas firma, apbedīšanas izmaksas, cik izmaksā bēres, kapu krusti cenas.



Abbedīšanas pakalpojumu
kremācijas centrs RANTANS SIA
Artilērijas iela 46, Rīga, LV-1009
    +371 67272289, +371 29262410
Mēs būsim ar Jums jūsēja grūtajā brīdi.. Mūsu apbedīšanas firmas RANTANS reputācija ir garantija, ka sēru pasākums notiks cienīgi.
Atgriezties pie satura