Apbedīšanas pakalpojumi - viņpasaulē ar cieņu - Apbedīšanas birojs| bēres rīgā| morgs| kremācija|

Funeral SHOP
Pāriet uz saturu

Latviešu mūža un aizmūža izpratne - Nāve un apbedīšana

Apbedīšanas birojs| bēres rīgā| morgs| kremācija|
Latviešu mūža un aizmūža izpratne - Nāve un apbedīšana
 
 
Nāvei jeb jaunai pārdzimšanai viņā saulē nesagatavots cilvēks iet pretī izmisis, bezcerīgi satriekts, baiļu, žēlabu un šausmu pilns.
 
 
Latvieši miršanu uzskata par dabīgu norisi, par daļu no pasaules tīruma, par Dieva likumu. No miršanas viņi nebaidās, jo to saprot kā pāreju no dzīves šai saulē uz dzīvi viņā saulē.
 
 
Cilvēka aizkapa dzīvi nosaka cilvēka rīcība šajā dzīvē. Cilvēku soda viņa paša slimīgās vēlmes un kaislība. Šajā apstāklī saskaņojas augstākais taisnīgums – mūsu sods ir mūsos pašos.
 
 
Dainās izteikta latviešu pārliecība, ka mūža garums šai saulē ir Dieva ziņā:
 
Divējāda saule tek,
 
Tek kalnā, tek lejā;
 
Divējāds man mūžiņš,
 
Ar to vienu dvēselīti.
 
 
Tāpat dainās atrodama izpratne par zemes mūža īsumu salīdzinājumā ar dzīves turpinājumu viņā saulē:
 
Šai saulē dzīvodams,
 
Viņu sauli daudzināju;
 
Šai saulē ciemoties,
 
Viņā – mūžu nodzīvot.
 
 
Bēru norise
 
 
Bedības jeb bēres ir cilvēka mūža pēdējais gods. Mūža gājums šai saulē noslēdzies, un palicēji atvadās no mirušā, apcer viņa mūžu, izteic savas žēlabas par šķiršanos, augumu nododami atpakaļ Mārai – Zemes mātei.
 
 
Bēres parasti ir divu vai trīs dienu godi. Pirmā dienā saņem bēru viesus, kas vakarā piedalās mirušā vāķēšanā. Otrā bēru dienā mirušo izvada no bēru mājām uz kapsētu. Mirušā mantas dalīšana var notikt tajā pašā vai nākamā dienā pēc apglabāšanas.
 
 
Miršanas brīdis
 
 
Cilvēka miršanas brīdis ir Dieva ziņā, un kādreiz tas pienāk negaidīts, piepeši pārtraucot dzīves gaitu:
 
Dod, dieviņ, tā nomirt,
 
Kā nomira tēvs, māmiņa;
 
Tēvs nomira rij kuldams,
 
Māte maizi mīcīdama.
 
 
Bet dainās arī apdziedāta slimošana un nojautas par nāves tuvošanos.
 
Veci ļaudis, kas nodzīvojuši garu mūžu, sagaida miršanu kā pelnītu atpūtu, kad varēs atgulties smilšu kalniņā. Parasti veci cilvēki jau laikus nolikuši šai vajadzībai velkamo drēbju kārtu un sagādājuši sev šķirstu.
 
 
Mirušā auguma sagatavošana bērēm
 
 
Piederīgie mirušā tuvinieka augumu apkopj un sagatavo  dzīvei Viņā saulē. Pēc mazgāšanas mirušo saģērbj goda kārtā, dodot līdzi rotaslietas. Ar miršanu, mirušā auguma apkopšanu un apbedīšanu saistās dažādi ticējumi. Pēc mirušā apkopšanas to ievieto zārkā jeb šķirstā.
 
 
Dainās zārku sauc par mūža namu, mūža māju. Latviešu pārliecība par dzīvi Viņā saulē saistās ar ieradumu jau laikus rūpēties par savas mūža mājas sagatavošanu.
 
 
Viens no pirmajiem darbiem ir bēru viesu aicināšana. Apziņo visus dzimtas piederīgos, aicina kaimiņus un mirušā draugus.
 
 
Vāķēšana
 
 
Pēc senām tradīcijām pirmās bēru dienas vakarā bēru viesi sapulcējas pie mirušā, lai jo kupli novadītu viņa pēdējo mūža godu. Šīs izdarības, kas ilgst visu nakti, sauc par vāķēšanu jeb vākām. Seno laiku vāķēšanai un tālākām bēru norisēm ir novērojamas visas raksturīgās mūža godu pazīmes – dzimtas  sapulcēšanās, mielasts, dziedāšana un dejošana.
 
 
Izvadīšana
 
 
Bēru otrajā dienā rosība sākas jau no paša rīta, lai paspētu veikt visus darbus un rituālus, kas saistīti ar mirušā izvadīšanu dzimtas kapu kalniņā. Dainās tiek mudināts mirušo apbedīt priekšpusdienā “kad veļu vārti vaļā”.
 
 
Bēru viesi cenšas ievērot paša aizgājēja agrāk izteiktās vēlēšanās. Skuju pušķojums un skujām kaisīts ceļš piederīgs latviešu bērēm. Pirms bēru brauciena viesi ietur maltīti, bet ēdiens un dzēriens tiek ņemts līdzi arī uz kapsētu, jo bedību laikā bēru mielasts kapu kalniņā ir kā daļa no apglabāšanas rituāla.
 
 
Atvadoties no aizgājēja, bērinieki dod viņam līdzi naudu, cimdus, zeķes un citas mazas veltes. Mirušo izvada pēc iespējas labi un grezni, pēc tam zīmīgi aizslēdz sētas vārtus.
 
 
Apbedīšanas izvadīšanai ir psihoenerģētisks raksturs. Pavadītāji ir vienoti kopīgā meditācijā par dzīvi un nāvi kopsakarā ar aizgājēju un savu dzīvi. Aizgājējs tiek uzlūkots iekšējām acīm un uztverts kā dzīvs, kurā spoži liesmo pagājušās dzīves ainas. Mirušā velis (gars) izjūt šīs tuvās cilvēku grupas spēcīgo kopējo enerģētisko lauku, un tas palīdz viņam samierināties ar pāriešanu citā pasaulē. Var teikt, ka pavadītāju domas un jūtas ir kā rekomendācijas vēstule aizgājējam viņā saulē.
 
 
Apbedīšana smilšu kalniņā
 
 
Šim nolūkam tiek izmeklēti smilšaini vai grantaini uzkalniņi. Senajām apbedīšanas vietām apkārt tika krauti akmeņu žogi. Apglabājot šķirstu kapā ielaiž ar garu dvieļu palīdzību. Šos dvieļus glabā no reizes uz reizi. Mirušajam agrāk deva līdzi medus podiņu.
 
 
Mirušo var izvadīt speciāli sagatavots cilvēks, kam ir skaidra izruna, iekšējs miers un spēja just līdzi cilvēkiem.
 
 
Bērinieku atgriešanās sētā
 
 
Pa ceļam uz mājām bērinieki nocērt eglīti vai paegli un salauž priežu vai egļu zarus. Kapsētas braucējus sagaidīja mājinieki, vērdami vārtus un dziesmās vaicādami pēc mirušā. Ar pārvestajiem zariem kapenieki  per mājiniekus.
 
 
Mantas dalīšana
 
 
Nākamajā dienā pēc mirušā apbedīšanas izdala viņa mantu. To darot, ievēro nelaiķa atstātos norādījumus, jo tic, ka, neizpildot aizgājēja vēlēšanos, mantas dalītājiem var gadīties kāda nelaime.
 
 
Kapu zīmes
 
 
Latviešu kapu zīmes gatavotas no koka un tām ir īpatnējas formas, kurās saskatāms simbolisms; izceļas divas nozīmīgas grupas. Pirmajā saskatāms Dieva krusts un Dieva pajumte, otrajā – kapa zīmju veidojums satur Māras – Veļu mātes zīmi – krupi.
 
Kristīga mirušo izvadīšana
 
 
Bēres ir pēdējais kristīgais pienākums pret mirušo, nododot viņu Dieva rokās, un kristīgas mirušo izvadīšanas uzdevums ir ar evaņģēlija vēsti paust augšāmcelšanās cerību, mierināt sērojošos.
 
 
Draudzes locekļus var izvadīt no draudzes dievnama. Kad zārks novietots, var dziedāt kādu piemērotu dziesmu. Sākot bēru dievkalpojumu, zārku var arī aizvērt.
 
 
Mūsdienās visizplatītākā tradīcija ir mirušo apglabāšana zemē. Tomēr pret kremāciju nav ne bībelisku, ne doktrināru iebildumu. Kā rakstīts svētajos rakstos: cilvēks ir izveidots no zemes pīšļiem  un viņam jāaiziet atpakaļ pie Zemes mātes.
 
 
Domāju, ka kolumbārijos glabāt urnu ar mirušā pelniem nedrīkst, jo tā nesaskaras ar zemi. Ja paredzēta kremācija, tad pēc izvadīšanas bēru viesi nelaiķi uz krematoriju var nepavadīt. Izņēmuma gadījumā, ja nav mācītāja, katrs iesvētīts draudzes loceklis var izvadīt mirušo.
 
 
Krusta jeb kapakmens uzstādīšana
 
 
Ja pie kapa vēlas uzstādīt kapakmeni, tad pirms tā uzstādīšanas galvgalī novieto krustu. Ja pie kapa tiks uzstādīts krusts, tad to iesvētītu novieto kājgalī. Pirmajā gadījumā krusts aizvieto akmeni kā pagaidu simbols, jo bēru dienā piemineklis vēl nav pagatavots.
 
 
Rituālo atribūtu simbolika
 
 
Bēru ziedi un vainags
 
 
Dvēseles attīstības pamatā ir pārdzīvojums, kura simbols ir zieds. Dzīves cikls rod savu izpausmi vainaga gredzenā. Vainagu pamatu veido mūžzaļās egles zari, it kā stāstot par dvēseli, kas ir dzīva gan miesā dzīvojot, gan atbrīvojoties no tās. Ziedi, kas ievīti vainagā, pārstāv visu, ko cilvēks ir pārdzīvojis šajā iemiesojumā. Pavadītāju vainagi apzīmē visu, ko aizgājušais ir ienesis viņu dzīvē.
 
Atmiņu vainags pārstāv ieguvumu, ko vienīgo cilvēks var paņemt sev līdzi Augstākajās Pasaulēs.
 
 
Kapu smilts un kopiņa
 
 
Smilts ir atmiņu simbols. “Vieglas smiltis” nozīmē atmiņas, kuras nenospiež grēku apziņa, kas apgrūtina dzīvi pēc nāves. Katrs cilvēks pēc senajām latviešu tradīcijām uz zemes dzīvo trīs lokos: sabiedrībā, ģimenē un dvēselē. Pateicoties par sniegto dzīves laikā, šajos trīs lokos, mēs iemetam kapā trīs saujas smilšu.
 
 
Zārks un tā forma
 
 
Mūsdienās lietotajam zārkam ir kristāla vai apskaldīta akmens forma, kas liek atcerēties brīvmūrniecības tradīcijas, kuri cilvēka dvēseles attīstību pielīdzina akmens aptēšanai. Seno latviešu zārks, kuru izdobjot veidoja no masīva koka stumbra, ir dārgs un grūti izgatavojams. Senie latvieši Dainās cilvēka dvēseli pielīdzināja koka stumbram.
Piezvaniet mūsu speciālistiem un
Jūs saņemsiet profesionālu konsultāciju visos apbedīšanas jautājumos
672 722 89 vai mob. 292 624 10 (diennakts).
Darba pieredze vairāk ka 30 gadi. Mēs strādājam pēc principa - lai dzīve būtu gaiša.
Apbedīšanas birojs SIA Rituālo pakalpojumu kremācijas centrs RANTANS
strādājot ar esošajiem un topošajiem klientiem, darbs tiek veikts kvalitatīvi un laicīgi.
Mūsu pieredzējušie apbedīšanas pakalpojumu specialisti palīdzēs Jums rast atbildes uz neskaidriem jautājumiem un sniegs padomus, organizējot bēres.
Kapu pieminekļi, kapu apmales, bēru izmaksas, bēru vainagi rīgā, ziedu piegāde, apbedīšanas birojs, ziedu kurjers, kapu plāksnes, apbedīšanas firma rīgā, cik izmaksa bēres, bēru mielasts rīgā, bēru organizēšana, apbedīšanas pakalpojumi, bēru mielasts, apbedīšanas izmaksas, cik maksā bēres, apbedīšanas birojs, apbedīšanas firma, apbedīšanas izmaksas, cik izmaksā bēres, kapu krusti cenas.



Abbedīšanas pakalpojumu
kremācijas centrs RANTANS SIA
Artilērijas iela 46, Rīga, LV-1009
    +371 67272289, +371 29262410
Mēs būsim ar Jums jūsēja grūtajā brīdi.. Mūsu apbedīšanas firmas RANTANS reputācija ir garantija, ka sēru pasākums notiks cienīgi.
Atgriezties pie satura