Cienīgi un sirdi sildījoši - Muhamedāņu apbedīšanas rituāli
Published by Konstantīns Žiharevs ieeja Apbedīšana · Sestdiena 29 Apr 2023
Tags: Viņpasaulē, cieņa, apbedīšanas, pakalpojumi, Cienīgi, sirdi, sildījoši, Muhamedāņu, apbedīšanas, rituāli, izplūsti, kopā, izpētīt, musulmaņu, cieņa, sirdi, sildījoši, mirkļi, ceremonijas, nozīme, kultūra
Tags: Viņpasaulē, cieņa, apbedīšanas, pakalpojumi, Cienīgi, sirdi, sildījoši, Muhamedāņu, apbedīšanas, rituāli, izplūsti, kopā, izpētīt, musulmaņu, cieņa, sirdi, sildījoši, mirkļi, ceremonijas, nozīme, kultūra
Muhamedāņu (musulmaņu) apbedīšanas ceremonijas
(azerbaidžāņi, arābi, afgāņi, Vidusāzijas tautas, palestīnieši, čečeni)
Musulmaņi mirušos apglabā pēc iespējas ātrāk, bez zārka, ietītus līķautā vai čalmā, kuriem tā ir bijusi dzīves laikā. Čalmu saņem tikai pēc "Hadža" - obligātā svētceļojuma pa Svētajām vietām, kaut vai vienu reizi uz Meku, vai arī, ja nav iespējams realizēt Hadžu uz Meku, tam var pielīdzināt divus svētceļojumus uz Samarkandu (mūsdienu Uzbekistāna). Atbilstoši "Hadža" kultam musulmaņiem, atšķirībā no visām citām konfesijām, ir svarīga apbedīšanas vieta.
Musulmaņu apbedīšanas prakses ir noteikti ar reliģiskajām un kulturālajām tradīcijām, un tās var atšķirties atkarībā no valsts, kopienu un ievēroto islāma skolu. Tomēr daži kopīgi elementi ir pārliecība par apbedīšanas ātrumu un īpaša veida sagatavošanās mirušo ietērpšanai.
Musulmaņi tiecas apglabāt mirušos pēc iespējas ātrāk, parasti ieteicams to izdarīt 24 stundu laikā pēc nāves. Apbedīšanas process parasti ietver līķa ietēšanu līķautā (kafanā) vai čalmā (kamīsā), kas ir vienkāršs, baltas krāsas apģērbs, atbilstoši islāma tradīcijām. Čalmu saņemšana bieži tiek saistīta ar Hadža svētceļojumu uz Meku, kas ir viens no pieciem pamatpilāriem islāma ticībā. Hadža ir obligāts svētceļojums vismaz vienu reizi dzīvē, ja finansiāli un veselības ziņā tas ir iespējams.
Attiecībā uz apbedīšanas vietu, musulmaņiem ir izpratne, ka Hadža ir svarīgs faktors noteiktām apbedīšanas vietām, jo tā ir vieta, kurā vismaz vienu reizi dzīvē katram musulmaņam vajadzētu svētceļot, ja iespējams. Ir vairākas hadžas noteikto vietu, kurās musulmaņi cenšas tikt apglabāti, ja tas ir iespējams.
Svarīgi atzīmēt, ka musulmaņu apbedīšanas tradīcijas var atšķirties atkarībā no valsts un kultūras, un tās var būt atkarīgas arī no individuālās ģimenes vai personas reliģiskajiem uzskatiem. Vissvarīgākais ir cieņa un godbijība pret mirušo un ievērošana viņa reliģiskajām pārliecībām un vēlmēm pēc iespējas tuvāk.
Bēres un nāve ir daļa no mūsu dzīves cikla, kas ir neizbēgams. Katrs kultūras un reliģiskais aspekts pasaulē piedāvā savu pieeju bēru un apbedīšanas ceremonijām. Muhamedāņu (musulmaņu) apbedīšanas ceremonijas ir viena no šīm pieejām.
Bēres un nāve ir neizbēgama daļa no cilvēka dzīves cikla, un katra kultūra un reliģija piedāvā savu unikālo pieeju šiem procesiem. Musulmaņu apbedīšanas ceremonijas ir nozīmīgs aspekts islāma reliģijas un kultūras prakses, un tās veido daļu no musulmaņu dzīves un ticības.
Musulmaņu apbedīšanas tradīcijas ir izcili savas vienkāršības un cieņas pret mirušo. Tās ietver apģērba līķa ietēšanu līķautā vai čalmā, izmantojot vienkāršu, baltas krāsas apģērbu. Mirušo parasti apglabā pēc iespējas ātrāk, un apbedīšanas procesā tiek ievērots attiecīgs ceremoniāls rituāls, lai nodrošinātu cieņu pret mirušo un atbilstoši reliģiskajiem likumiem.
Musulmaņu apbedīšanas tradīcijas ir fundamentāla daļa no musulmaņu ticības, un tās var atšķirties atkarībā no etniskās piederības, kopienu un reģionālām tradīcijām. Tomēr pamatprincipi, piemēram, apbedīšanas ātrums un vienkārša sagatavošanās, ir kopīgi visām musulmaņu kultūrām.
Tas ir svarīgi atzīmēt, ka respektējot dažādās kultūras un reliģiskās prakses attiecībā uz bēru un apbedīšanas ceremonijām, mēs varam iegūt dziļāku izpratni par pasaules daudzveidību un izteikt cieņu pret cilvēkiem un viņu ticībām. Bēres un apbedīšanas tradīcijas ir daļa no mūsu kopējā cilvēciskā pieredzes un cieņas pret mūsu pagātni un mīļotajiem, kas nav atkarīga no reliģijas vai kultūras.
Muhamedāņu kultūrā apbedīšanas ceremonija ir ļoti svarīga un tā tiek rūpīgi plānota un organizēta. Apbedīšanas process sākas ar to, ka tuvinieki un draugi izskalo un sagatavo mirušo, lai viņš varētu tikt apbedīts pēc musulmaņu tradīcijas. Pēc tam, kad mirušais ir sagatavots, notiek lūgšanas un dziesmas, kas parasti tiek veiktas uzreiz pēc nāves brīža.
Musulmaņi pievērš lielu nozīmi pienācīgai sagatavošanai un organizācijai, lai nodrošinātu, ka apbedīšanas process notiek saskaņā ar islāma ticību un tradīcijām.
Pirms apbedīšanas, mirušā ķermenis tiek rūpīgi izskalots un sagatavots pēc musulmaņu tradīcijas. Šis process ir saistīts ar lielu cieņu un pieķeršanos pret mirušo. Tāpat kā Jūs minējāt, lūgšanas un dziesmas tiek veiktas parasti uzreiz pēc nāves brīža, un šīs lūgšanas ir vērstas uz Dievu, lai lūgtu par mirušo dvēseli un piedotu viņa grēkus.
Musulmaņu apbedīšanas ceremonijas parasti tiek veiktas ciešā sadarbībā ar musulmaņu reliģisko kopienu un garīdznieku, kuri ir atbildīgi par organizācijas aspektiem un nodrošina, ka visi rituāli un lūgšanas tiek veiktas saskaņā ar islāma tradīcijām.
Šāda rūpīga un pieticīga apbedīšanas tradīcija atspoguļo musulmaņu cieņu pret dzīvi un nāvi, un tā ir svarīga daļa no viņu ticības un kultūras prakses. Cieša kopiena un garīdznieks palīdz nodrošināt, ka mirušā atvadīšanās notiek ar cieņu un pienācību.
Saskaņā ar musulmaņu tradīciju, mirušo jāapglabā pēc 24 stundām pēc nāves. Tādējādi, apbedīšanas pakalpojumi Rantans Rīgā piedāvā 24 stundu apbedīšanas pakalpojumus, lai nodrošinātu, ka visi musulmaņu tradīciju noteikumi tiek ievēroti un respektēti.
Apbedīšanas ceremonijas laikā, mirušais tiek apglabāts bez kastes, un viņa seja ir vērsta pret Mekku. Tāpat kā citās kultūrās, arī musulmaņu zemnieki tiek iezīmēti ar piemērotu apzīmējumu, kas parasti ir vienkārša akmeņu plāksne. Kapa apzīmēšana ir svarīga, jo tā palīdz tuviniekiem un draugiem atcerēties un apmeklēt mirušo.
Apbedīšanas birojs Rantans Rīgā piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, kas palīdzēs organizēt un plānot musulmaņu apbedīšanas ceremoniju. Pakalpojumi ietver transporta organizēšanu, mirušā sagatavošanu, apbedīšanas ceremonijas organizēšanu un kapa apzīmēšanu.
Bēres ir grūts laiks visiem, bet ar atbilstošu atbalstu un palīdzību, sāpes var tikt mazinātas. Musulmaņu apbedīšanas ceremonijas ir svarīgas, lai nodrošinātu, ka mirušais tiek apbedīts saskaņā ar musulmaņu tradīciju un lai nodrošinātu, ka tuvinieki un draugi var atvadīties no mirušā. Apbedīšanas pakalpojumi Rantans Rīgā ir gatavi palīdzēt tiem, kas meklē atbalstu un palīdzību šajā grūtajā laikā.
Mūsu teiktais attiecas uz musulmaņu sapņu un vēlmi tikt apbedītam tuvumā Pravieša Muhameda radiniekiem vai pat Mekā, kas ir viens no svētajiem musulmaņu centriem un Hadža galamērķis. Mekas ir uzskatīta par vienu no vissvētākajām vietām islāma ticībā, un tas ir viens no pieciem pamatprincipiem, kas jāveic ikvienam veselam musulmaņam, ja tas ir finansiāli un veselības ziņā iespējams.
Samarkanda, kas atrodas Uzbekistānas teritorijā, ir vēl viens nozīmīgs musulmaņu svētceļojumu galamērķis, kurā atrodas daudzas vēsturiskas un kultūras vietas, tostarp nozīmīgi musulmaņu mājāmājas un svētvietas. Samarkandas nozīme kā musulmaņu apbedīšanas vieta ir saistīta ar to, ka šajā vietā atrodas arī kultūras mantojums un vēsturiskie sakari ar islāma vēsturi.
Ir nozīmīgi atzīmēt, ka šādi vēlmes tikt apbedītam tuvumā no svarīgām musulmaņu svētuvēm un svētceļojumu galamērķiem ir pamatotas uz dziļu cieņu un pieticību pret islāma reliģisko un kultūras mantojumu. Tas ir arī saistīts ar musulmaņu ticību un cerību, ka apbedīšana tuvumā svētām vietām var palīdzēt nodrošināt viņu dvēseli labvēlīgā ceļojumā pēc nāves.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka musulmaņu apbedīšanas tradīcijas var atšķirties atkarībā no valsts, etniskās piederības un reliģiskās skolas, un tas var ietvert arī citas apbedīšanas vietas, kas ir nozīmīgas konkrētas kopienas vai ģimenes vēsturiskajiem un kultūras sakariem. Galvenais ir cieņa un pieticība pret mirušo un viņu reliģiskajām pārliecībām, neatkarīgi no apbedīšanas vietas.
Musulmaņu tautas saudzīgi un izturas pret savu tuvāko bēdām. Lai, piemēram, psiholoģiski sagatavotu cilvēku, kuram nāksies uzzināt par nelaimi, zaudējumu, tika radītas skumjās ziņas dziesmas. Šādu dziesmu sacerēšana prasīja lielu radošo izdomu. Tajās bija nepieciešams ieminēties par notikušo ļoti uzmanīgi, bet tā, lai cilvēki saprastu, ka pazaudējuši radinieku. Tāpēc šīs dziesmas bija pilnas ar alegorijām: “un gulbis aizlaidās uz ezeru, vanags aizlidoja stepē, bet viņi nav apmaldījušies, katrs ir nonācis tur, kur viņam ir bijis lemts nonākt”.
Skumjās dziesmas vai skumju dziesmas ir viens no veidiem, kā musulmaņi izturas pret zaudējumiem un nāves brīdinājumiem. Šīs dziesmas ir veids, kā sagatavot cilvēkus psiholoģiski un emocionāli, kad viņiem jāuzņemas ziņas par nelaimi vai zaudējumiem, kā arī tās ir līdzeklis, lai izpaustu un izdzīvotu savas emocijas un sāpes.
Skumju dziesmas ir raksturīgas daudzām kultūrām, un tās spēj pārraidīt sarežģītus jūtu un domu attiecības. Tās izmanto alegorijas un metaforas, lai simboliski izteiktu notikumus un emocijas, kas saistītas ar zaudējumu un nāvi. Šādas dziesmas var būt emocionālas un dziļas, un tās palīdz cilvēkiem saprast un pieņemt sāpīgus notikumus dzīvē.
Šādas skumju dziesmas var būt arī veids, kā atgādināt cilvēkiem par dzīves traģiskumu un nesaistošumu pieejā pret dzīvi un nāvi. Tās atgādina cilvēkus par neatņemamo dzīves un nāves ciklu un par to, ka katram cilvēkam ir savs liktenis un ceļš, kuram jāseko.
Tāpat kā citās kultūrās, arī musulmaņu skumju dziesmas palīdz izteikt un dalīties ar sāpēm, emocijām un līdzjūtību, veicinot savstarpēju sapratni un cieņu pret citiem. Tās ir veids, kā radīt vienotību un kopīgu izpratni par cilvēka dzīves sarežģītību un bagātību.
Kad nomira musulmanis, viņa radinieki gatavojās uz bērēm. Izdevumi bērēm un kapa pieminekļa celtniecībai tika savākti no visas dzimtas. Bet, ja tas bija dzimtā cienījams cilvēks, tad apbedīšanas ceremonija notika ļoti svinīgi.
Bēdu ziņneši – jātnieki vislabākajos, lieliski koptajos zirgos nesa uz visām pusēm pa savas dzimtas un draudzīgo dzimtu auliem ziņu par notikušo nelaimi.
Blakus aizgājēja jurtai novietoja pašu lielāko jurtu aulā. Nekādas mantas tajā nenesa, tikai visu grīdu izklāja ar paklājiem. Labajā pusē novietoja lielu gultu, kas tika pārklāta ar melnu paklāju. Šajā gultā nelaiķa ķermenim, kas tika ietīts 21 metru garā baltā drānā, vajadzēja palikt līdz atvadu svinību beigām. Dažām musulmaņu tautām (piemēram, kazahiem) nav pieņemts nelaiķi apģērbt. Tiek uzskatīts, ja cilvēks ir nācis pasaulē kails, tad kailam viņam no tās arī jāaiziet. Tāpēc nelaiķi ietin drānā.
Aprakstot jurtu un tajā veiktos pasākumus, mēs sniedzāt piemēru par kādu no musulmaņu tautu tradicionālajām pieejām. Jurtas un tajās novietotā lielā gulta ir veids, kā godināt mirušo un nodrošināt viņam cieņpilnu apbedīšanu. Drānas izmantošana nelaiķa ķermeņa apģērbšanā ir raksturīga dažām musulmaņu kultūrām, un tā ir saistīta ar ticību un kultūras pierādījumiem par to, kā jāuzturas pret mirušo un kā jānodrošina viņa pāreja uz nākamo dzīves posmu.
Tāpat kā jebkura cita kultūra, arī musulmaņu tradīcijas var atšķirties atkarībā no valsts, etniskās piederības un reliģiskās skolas. Katrā kultūrā tiek ievērotas un praktizētas specifiskas tradīcijas un rituāli, lai godinātu mirušo un nodrošinātu cieņpilnu apbedīšanu. Šie rituāli ir svarīgi gan mirušā ģimenei un tuviniekiem, gan arī kopienai kopumā, un tie palīdz cilvēkiem izteikt līdzjūtību un izdzīvot sāpes, ko nes līdzi zaudējums.
Uz apbedīšanas vietu nelaiķi pavada tikai vīrieši. Pirms aizgājēja apbedīšanas priestera vadībā tiek lasīta dvēseles aizlūguma lūgšana. Pēc tam nelaiķa miesas ievieto speciālā kamerā, kas izrakta kapa sānu sienā. Nelaiķa miesas novieto ar galvu uz rietumiem, tas nozīmē, ka viņa dzīves saule ir norietējusi. Kameru aizklāja ar dēļiem. Kapu aizbēra ar zemi, kura neskāra nelaiķi. Virs kapa uzcēla kapa pieminekli.
Musulmaņu apbedīšana ir rūpīgi plānota un organizēta, ievērojot noteiktas reliģiskās un kultūras tradīcijas.
Svarīga iezīme, kuru pieminējāt, ir tā, ka uz apbedīšanas vietu nelaiķus pavada tikai vīrieši. Tā ir tradicionāla pieeja musulmaņu kultūrā, kur sievietes bieži neaiziet uz apbedīšanas vietām, jo tā ir uzskatīta par vīriešu pienākumu un atbildību.
Tāpat mēs aprakstījām kā nelaiķa miesas tiek ievietotas speciālā kamerā, kas ir izrakta kapa sānu sienā, un kā tās tiek novietotas ar galvu uz rietumiem, kas simbolizē saules norietu. Šīs detaļas ir svarīgas musulmaņu tradīcijās un rituālos, kas atspoguļo ticību un cieņu pret mirušo.
Pēc tam, kad nelaiķa miesas ir ievietotas kamerā un kapu ir aizklājuši ar zemi, virs kapa tiek uzcelts piemineklis. Piemineklis ir veids, kā godināt un atcerēties mirušo, un tas var būt dažādu formu un dizainu, atkarībā no kultūras un personisko izvēli.
Katra reliģiskā un kultūras kopiena rūpīgi ievēro savas apbedīšanas tradīcijas un rituālus, un tie ir svarīgi, lai nodrošinātu cieņpilnu un piemērotu apbedīšanas procesu mirušajam un viņa tuviniekiem.
Pēc sena paraduma sievietes ilgi apraudāja nelaiķi. Lai izpaustu sēras, viņas saskrāpēja sev seju.
Mirušā piemiņas vakars notiek 3., 7., 40. dienā un pēc gada, kad tiek rīkots mirušā piemiņas mielasts. Tā, pieminētajā Kazahstānā atraitne veselu gadu katru dienu trīs reizes dienā par piemiņu savam nelaiķa vīram dziedāja raudu dziesmu – ŽAKTAU”, kurā tika apdziedātas viņa labās īpašības.
Mirušā piemiņas mielastam tērēja ļoti lielus līdzekļus, daudz zirgu un aunu. Un, jo bagātāki bija mirušā radinieki, jo mirušā piemiņas mielastam bija neapvaldītāks vēriens. Kazahiem ir laba paruna: “Bagātajiem nāves dēļ krājumi sīka, bet nabagiem kļūst pakaļa plika”.
Mirušā piemiņas vakari un mielasti ir nozīmīgi notikumi daudzās kultūrās, ieskaitot Kazahstānu. Tie ir laiki, kad tuvinieki un draugi atceras un godina mirušo, piedaloties īpašos rituālos un tradīcijās.
Piemiņas vakari parasti notiek noteiktos datumos pēc mirušā nāves - 3., 7., 40. dienā un pēc gada. Šie laiki ir saistīti ar ticību un tradīcijām, kas ir izplatītas dažādās reliģijās un kultūrās. Piemiņas mielasti ir veids, kā tuvinieki izrāda cieņu mirušajam, piedāvājot dziesmas, lūgšanas, mielastus vai citus svētkus, atkarībā no kultūras un reliģiskās piederības.
Mēs pieminējām piemēru no Kazahstānas, kur mirušā piemiņas mielasts bija svinīgs un bagāts notikums. Tas ir diezgan izplatīts uzskats, ka mirušā atcerēšanās un godināšana jāveic ar cieņu un lielāko rūpību. Tāpat, bagātiem cilvēkiem ir lielākas iespējas rīkot bagātus un greznus mielastus, savukārt nabagiem cilvēkiem tas var būt vienkāršāks un ietaupītāks notikums.
Visā pasaulē piemiņas rituāli un mielasti ir svarīgs veids, kā saglabāt atmiņu par mirušajiem, dalīties emocionālās sajūtās un atbalstīt viens otra sēru procesā. Katra kultūra atšķiras ar savām tradīcijām un pieeju mirušā atcerēšanās un piemiņas godināšanā.
Piezvaniet mūsu speciālistiem un
Jūs saņemsiet profesionālu konsultāciju visos apbedīšanas jautājumos
672 722 89 vai mob. 292 624 10 (diennakts).
Darba pieredze vairāk ka 30 gadi. Mēs strādājam pēc principa - lai dzīve būtu gaiša.
Apbedīšanas birojs SIA Rituālo pakalpojumu kremācijas centrs RANTANS
strādājot ar esošajiem un topošajiem klientiem, darbs tiek veikts kvalitatīvi un laicīgi.
Mūsu pieredzējušie apbedīšanas pakalpojumu specialisti palīdzēs Jums rast atbildes uz neskaidriem jautājumiem un sniegs padomus, organizējot bēres.
Apskatīt ziņu avotu:
- Pilna veselības pārbaude: https://diagnostika.lv/
- Soļi uz veselību un garīgām praksēm: https://gramata.rantan.lv/index.html
- Услуги психолога: https://www.psiholog.lv