Izcilas idejas pieminekļu kapsētām
Published by Konstantīns Žiharevs ieeja Apbedīšana · Piektdiena 07 Apr 2023
Tags: Viņpasaulē, ar, cieņu, Apbedīšanas, pakalpojumi, Izcilas, idejas, pieminekļu, kapsētas, pieminekļi, kapsētām
Tags: Viņpasaulē, ar, cieņu, Apbedīšanas, pakalpojumi, Izcilas, idejas, pieminekļu, kapsētas, pieminekļi, kapsētām
PIEMINEKĻI KAPSĒTAS
Pieminekļus ir pieņemts uzstādīt ne agrāk kā pusgadu pēc bērēm, kad zeme kapā nosēžas un nostiprinās. Tradicionāls kristiešu kapa piemineklis ir koka krusts.
Kapu pieminekļi, tostarp koka krusti, ir bieži sastopami tradicionālās kristiešu kultūrās. Pieminekļi tiek uzstādīti kā goda zīme mirušajam un kā veids, kā atzīmēt viņa vai viņas piemiņu.
Izvēloties pieminekli, ģimenei un tuviniekiem ir svarīgi ņemt vērā personiskās vēlmes un reliģiskās pārliecības. Koka krusts ir tradicionāls simbols kristiešu kultūrā, kas attēlo Jēzus Kristus krucifiksu un Viņa upuri par cilvēces grēkiem. Šāds krusts var būt no koka vai arī no citiem materiāliem, piemēram, metāla vai akmens.
Kapu pieminekļi tiek uzstādīti kā vieta, kur tuvinieki var pieminēt mirušo un izteikt līdzjūtību. Tas ir kā vieta, kur tuvinieki var atnākt un atcerēties mirušo, atstāt ziedus vai sveces, un piedzīvot mieru un saskanību ar zaudējumu. Pieminekļi var būt arī dažādu izmēru un dizaina, atkarībā no personīgajām vēlmēm un vēsturiskajām tradīcijām.
Svarīgi ir atcerēties, ka katrs cilvēks un ģimene ir unikāli, un viņiem ir tiesības izvēlēties pieminekļa veidu un dizainu, kas vislabāk atbilst mirušā personībai un atstāj nozīmīgu un personisku atmiņu. Tāpēc ir vērts pievērsties šim lēmumam ar cieņu un sapratni, ļaujot ģimenei izdarīt izvēli, kas atspoguļo mirušā mantojumu un atmiņu viņa vai viņas tuviniekiem.
Ir arī citas tradīcijas: piemineklis, plāksne, kapliča. Uz pieminekļa, kā jau tika minēts, var būt mīļotā cilvēka portrets, dzīves un nāves dati. Uz pieminekļiem var redzēt dzejoļus, veltījumus, filozofiskas piezīmes.
Paraugs uzrakstam uz pareizticīga kristieša kapa varētu būt uzraksts uz klostera priekšnieka Kuzmas kapa, kas atrodas Pestītāja Apskaidrošanās klosterī pie Jelgavas: "Es esmu mājās, bet jūs - vēl ciemos".
Šī, no pirmā acu uzmetiena dīvainā doma nozīmē, ka zemes dzīve cilvēkam ir tikai pagaidu mājoklis, bet viņa Dvēseles Mūžīgā dzīve sāksies Debesu valstībā.
Mūsdienās pieminekli katrs var izvēlēties atbilstoši savai pasaules uztverei un materiālajam stāvoklim.
Šeit var pasūtīt pieminekļus pat no Itālijas, no slavenā Karraras marmora.
"RANTAN" tiek augsti vērtēts Eiropā. 1999. gada oktobra mēnesī šis privātais apbedīšanas birojs tika apbalvots ar prestižā Eiropas komerciālā žurnāla "Actulidad" sudraba medaļu. Medaļu par profesionāliem nopelniem rituālo pakalpojumu darbībā, ar kuru tiek apbalvotas Eiropas labākās firmas par profesionāliem pakalpojumiem savā nozarē, par augstu apkalpošanas līmeni un par sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Kopā Rīgā ir 19 kapsētas, 2, kas darbojas, 3 slēgtas, pārējās ir daļēji slēgtas (apglabāšana notiek jau esošajos ģimenes kapos), kur jaunas vietas tiek iedalītas par naudu, kas nonāk Rīgas domes budžetā.
Vairumā Rīgas pilsētas kapsētu kapliču stāvoklis neatbilst Latvijas tautas mentalitātei un mūsdienu prasībām. Kapličas ir ļoti mazas, tajās ietilpst maz cilvēku, un daudzām nepieciešams remonts.
Ir svarīgi nodrošināt atbilstošus apstākļus un piemērotu infrastruktūru kapsētu kapličās, lai tās spētu atbilst mūsdienu prasībām un nodrošinātu piemērotu vietu sēru ceremonijām un kā piemiņas vietu mirušajiem.
Tā kā kapsētu kapličas ir svarīga daļa no bēru ceremonijas, tos ir jāuztur un jāmodernizē tā, lai tie spētu nodrošināt telpu, drošību un cieņu tiem, kas piedalās sērās. Tas ir būtisks solis, lai sniegtu atbalstu un līdzjūtību tuviniekiem grūtā laikā.
Kapsētu kapliču stāvokļa uzlabošana un modernizācija var būt sabiedriska prioritāte, kas nodrošina atbilstošu vietu un vidi sērām un citiem piemiņas rituāliem. Tas ir saistīts ar kultūras un reliģiskām tradīcijām, kas ir nozīmīgas sabiedrības emocionālajai labklājībai un dzīves cikla rituāliem.
Valsts un pašvaldību līmeņa iestādēm, kā arī citiem sabiedriskiem un privātiem sektora dalībniekiem ir svarīgi pievērsties šai jomai un nodrošināt, ka kapsētu kapličas tiek uzturētas un modernizētas atbilstoši tautas prasībām un vēlmēm. Tas ļaus cilvēkiem cienīgi un godīgi nožēlot zaudējumu, atcerēties mirušo un atbalstīt tuviniekus sēru laikā un arī pēc tam.
No tā var izdarīt secinājumus, ka stāvoklis ir kritisks. Piemēram: lielajā atklātajā Jaunciema kapsētā kapliča atrodas lielā attālumā no apbedījumu darba sektoriem. Telpas kapsētas darbiniekiem (kapračiem), neatbilst sanitāro normu prasībām un neatbilst darba apstākļiem ziemas periodā.
Rīgas kapsētu attīstības projektā, ko dažus gadus atpakaļ izveidoja un apstiprināja “Komunālprojekta” speciālisti, ir paredzēts, ka rituālajām un saimnieciskajām būvēm kapsētās jāaizņem ne mazāk kā 5% no kapsētas kopējās teritorijas.
Ļoti žēl, ka pašreizējā situācija no tā ir ļoti tālu. Pilsētas valsts iestādes nav parūpējušās pat par kopējo tualešu celtniecību, nemaz nerunājot par citām tik nepieciešamajām būvēm Rīgas pilsētas kapsētu teritorijā.
Ir svarīgi, lai kapsētām būtu piemērota un atbilstoša infrastruktūra, kas nodrošina cieņpilnu un piemērotu vidu sērām un citiem rituāliem. Šajā kontekstā 5% no kapsētas teritorijas, kas paredzēti rituālajām un saimnieciskajām būvēm, varētu būt svarīgs solis, lai uzlabotu kapsētu attīstību un nodrošinātu piemērotu vidi sērām un piemiņas rituāliem.
Tomēr, ja pašlaik nav pienācīgi uzturētas pat kopējas tualešu celtnes, tas ir satraucošs un rūpīgas uzmanības vērts jautājums. Kapsētas ir vietu, kurās cilvēki nāk, lai izrādītu cieņu un rūpes pret mirušajiem un izpaustu sēru. Tādēļ, ir būtiski, lai tajās būtu pieejama piemērota infrastruktūra, kas atbilst cieņpilnai un atbilstošai sēru ceremonijai.
Šādu infrastruktūru kapsētās var veidot dažādi veidi, piemēram, pieminekļi, kapličas, tualešu celtnes, piemiņas dārzi vai citas būves, kas nodrošina ērtības apmeklētājiem. Ir svarīgi, ka valsts iestādes, kas ir atbildīgas par kapsētu pārvaldību, atzīst šo nepieciešamību un vērš uzmanību uz infrastruktūras uzlabošanu.
Lai uzlabotu situāciju, var būt nepieciešami ilgtermiņa plāni un ieguldījumi, lai attīstītu kapsētu infrastruktūru un nodrošinātu, ka tā ir piemērota un atbilstoša mūsdienu prasībām. Kapsētu attīstība ir jautājums par cieņu un rūpes par mūsu mirušajiem un viņu ģimenēm, un tādēļ tam ir jābūt prioritātei sabiedrības uzmanībā un plānošanā.
Rīgas domes komunālā komiteja bijušās domes deputātes un šīs komitejas priekšsēdētājas M. Rubīnas vadībā, pēc manām domām, ir pieļāvusi ļoti daudzas kļūdas: sistemātiski vairākus gadus tā nav pildījusi “Komunālprojekta” normatīvus par to, ka strādājošajās kapsētās rituālajām un saimnieciskajām būvēm jāaizņem ne mazāk kā 5% no kapsētas kopējās teritorijas, kā arī organizēja vienas firmas monopolstāvokli kapu rakšanā Rīgas kapsētās.
Ja kam ir bažas vai kritika par Rīgas domes komunālās komitejas darbību un lēmumiem, es ieteiktu vērsties pie attiecīgajām iestādēm vai uzraudzības institūcijām, lai izvirzītu jūsu jautājumus un saņemtu atbildes. Ir svarīgi, lai pilsētas iestādes būtu atvērtas sabiedrības viedoklim un risinātu iespējamās problēmas vai nesaskaņas.
Maznodrošinātajiem iedzīvotājiem netiek atļauts pašiem rakt bedri kapam, nav zināms – kādēļ.
Pasaules attīstītajās valstīs, valsts pret kapsētām izturas kā pret kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, ceļ tajās būves un uztur tās par saviem līdzekļiem. Latvijas Republikas likumā ir teikts, ka kapsētu uzturēšana ir pašvaldību pienākums. Bet man nezināmu iemeslu dēļ summas, kas tiek iedalītas kapsētu uzturēšanai no 1998. gada ir samazinājušās turpat vai atbilstoši ģeometriskajai progresijai.
Tā saucamo atkritumu (pārsvarā vainagi, ziedi, t.i. ekoloģiski tīrie atkritumi) izvešanai gadā no komunālās komitejas puses tika iedalīts ne viens vien simts tūkstoš latu. Lai gan tos varētu ierakt zemē kapsētu nomalēs un pēc 1 – 2 gadiem pārdot, izmantojot kā trūdzemi. Tas būtu nesalīdzināmi lētāk un arī daudz lietderīgāk...
Pati pazīstamākā vēsturiskā kapsēta ir Pokrovas kapi, šeit tika noturēts dvēseles aizlūgums par ģeniālo krievu dziedātāju - basu F. Šaļapinu. Tā ir krievu kultūras nekropole. Šeit ir piemineklis 1914. gadā kritušajiem krievu karavīriem un daudziem citiem Rīgas goda pilsoņiem. Blakus Pokrova baznīcai par godu nomocītajam pareizticīgās baznīcas arhibīskapam Johanam Pommeram ir uzbūvēta kapliča ar glezniecības akadēmiķa V. Kļimova ievērojamo fresku "Trīsvienība".
Pokrovas kapi ir viena no pazīstamākajām vēsturiskajām kapsētām Rīgā un ir nozīmīga krievu kultūras nekropole. Šī kapsēta ir bagāta ar dažādiem pieminekļiem, kas atgādina par pagātnes notikumiem un izciliem indivīdiem.
Fiodora Šaļapina piemiņas vieta Pokrovas kapos ir īpašs simbols un atgādinājums par viņa nozīmīgo lomu mūzikā un kultūrā. Šaļapins bija slavens krievu basists un dziedātājs, kas guva pasaules atzinību savā karjerā.
Piemineklis krievu karavīriem, kas krita 1914. gadā, liecina par Rīgas un Latvijas vēsturisko nozīmi kā svarīgai militārajiem notikumiem. Tas ir svarīgs atgādinājums par pagātnes notikumiem un cieņas izrādīšana kritušajiem.
Kapliča ar fresku "Trīsvienība", kas cildina arhibīskapu Johana Pommeru, ir izcils mākslas darbs, kas ir kultūras un mākslas mantojums Rīgai. Šī glezna ir vērtīgs mākslas piemineklis, kas rotā šo vēsturisko vietu un pievieno tai kultūras un estētisko vērtību.
Pokrovas kapi ar savu vēsturisko un kultūras bagātību ir ievērojama vieta Rīgā, un tā atgādina par daudziem notikumiem un izcilām personībām, kas ir veidojušas pilsētas un valsts kultūras vēsturi.
Pokrovas kapi Rīgā ir ievērojama vieta ar bagātu vēsturisko un kultūras mantojumu. Šī kapsēta ne tikai atspoguļo pagātnes notikumus, bet arī ir piemiņas vieta daudziem izcilajiem indivīdiem, kas ir veidojuši Rīgas un Latvijas kultūras vēsturi.
Tā kā Pokrovas kapi ir krievu kultūras nekropole, tajā ir atrodami kapavietas daudziem kultūras un sabiedrības līderiem, kā arī māksliniekiem, zinātniekiem, rakstniekiem, mūziķiem un citiem izcilajiem cilvēkiem. Šie indivīdi ir devuši ievērojamu ieguldījumu Latvijas kultūrā un ir atstājuši neatņemamu pēdas mūsu valsts vēsturē.
Šie indivīdi ir bijuši gan sabiedrības līderi, gan ievērojami mākslinieki un intelektuāļi, kuru darbi un ieguldījums ir atstājis neatņemamu pēdas Latvijas vēsturē. Viņu darbi, sasniegumi un iedvesmojošais ieguldījums ir sniedzis ievērojamu ietekmi uz Latvijas kultūras attīstību un mūsdienu sabiedrību.
Tā kā Pokrovas kapi ir krievu kultūras nekropole, tajā ir atrodamas kapavietas daudziem ievērojamiem un nozīmīgiem cilvēkiem, kas ir bijuši svarīgi kultūras un sabiedrības līderi. Šie indivīdi ir atstājuši iespaidīgu ieguldījumu mūzikā, literatūrā, mākslā, zinātnē un citās jomās.
Šādi piemiņas vietu bagātinājumi ir svarīgi, lai saglabātu un godinātu pagātnes notikumus un tās izcilos cilvēkus. Tie nodrošina iespēju izprast un novērtēt mūsu kultūras un sabiedrības saknes, kā arī atspoguļo cieņu un respektu pret tām personām, kas ir palikušas mūsu atmiņās kā nozīmīgi veidotāji un ietekmētāji. Šādas vietas ir svarīgas ne tikai pagātnes atcerēšanai, bet arī mūsdienu un nākotnes paaudžu izglītošanai par mūsu kultūras un vēstures vērtībām.
Rīdzinieku, "veco krievu" vidū īpaši augstu tiek vērtēti Ivana kapi. Šeit atdusas svētā tēva Johana Žuravska pīšļi, kuram grēkus izsūdzēja ieslodzītie. Šī ļoti grūtā grēku uzklausīšana ir pelnījusi, lai viņam tiktu saglabāta pastāvīga piemiņa. Katru gadu 31. martā te notiek dvēseles aizlūgums. No 1998. gada septembra šeit mūžīgo mieru ir atradis V.V. Mirskis - ievērojamais krievu filologs - krievu kultūras attīstītājs - augstas kultūras cilvēks.
Ivana kapi ir ievērojama vieta Rīgā, kas ir nozīmīga daudziem "veco krievu" iedzīvotājiem. Šeit atrodas svētā tēva Johana Žuravska pīšļi, kuram grēkus izsūdzēja ieslodzītie. Šī grūtā grēku uzklausīšana ir pelnījusi, lai viņam tiktu saglabāta pastāvīga piemiņa. Katru gadu 31. martā notiek dvēseles aizlūgums, kurā cilvēki godina viņa piemiņu.
Turklāt, no 1998. gada septembra Ivana kapus kā piemiņas vietu ir atradis arī V.V. Mirskis, ievērojams krievu filologs un kultūras attīstītājs. Viņš bija augstas kultūras cilvēks, kas ieguldīja savas zināšanas un iemaņas krievu kultūras veicināšanā un attīstībā.
Ivana kapi ir vieta, kas atspoguļo vēsturiskas un kultūras vērtības, kas ir svarīgas "veco krievu" vidū. Šeit tiek godinātas nozīmīgas personības, kuras ir palīdzējušas veidot kultūras attīstību un veicinājušas krievu kultūras bagātību. Šādā veidā tās ir kļuvušas par nozīmīgu piemiņas un atceres vietu Rīgā.
Brāļu un Meža kapi - tas ir viens no Latvijas izcilākajiem arhitektūras un mākslas pieminekļiem. Par to izveidošanas vēsturi savā grāmatā ir rakstījis pazīstamais latviešu arhitekts V. Apsītis. Visiem Latvijas 20. gadu mākslas veidiem bija raksturīga pievēršanās tautas senatnei, vēsturiskās pagātnes heroizēšana un slavināšana. Tāpēc notika pievēršanās varenajiem karavīriem, folkloras varoņiem, kas attēloti monumentālajās skulptūrās.
Brāļu un Meža kapi ir īpašs un nozīmīgs piemineklis Latvijas vēsturē un mākslā. Tas tika izveidots 1920. gados un ir viens no izcilākajiem arhitektūras un mākslas pieminekļiem valstī. Šajos gados bija raksturīga pievēršanās tautas senatnei un vēsturiskās pagātnes heroizēšana, un tas atspoguļojās arī Brāļu un Meža kapu mākslas veidojumā.
Monumentālajās skulptūrās Brāļu un Meža kapos tika attēloti varenie karavīri un folkloras varoņi, kas bija svarīgi Latvijas nacionālās identitātes veidošanā un slavināšanā. Šis piemineklis ir ne tikai kultūras mantojums, bet arī godinājums tiem, kas cīnījās par Latvijas neatkarību un valsts attīstību.
V. Apsītis, pazīstams latviešu arhitekts, ir ieguldījis savu darbu un pētījumu šī pieminekļa izveidē un vēsturē. Brāļu un Meža kapi ir vieta, kurā atspoguļojas Latvijas tautas cīņas un vēsturiskās pārmaiņas, kā arī mākslinieciskās vērtības, kas padara to par vienu no izcilākajiem un ievērojamākajiem vietām valsts kultūras dzīvē.
Latvijas galvaspilsētas viesi noteikti iepazīstas ar Brāļu kapu ansambli. 30. gadu otrajā pusē šis ansamblis tika plaši izmantots, lai propagandētu kaujinieciskās un nacionālās tradīcijas. Tajos gados te apglabāja Latvijas armijas virsniekus. Ar lepnumu memoriāls tika rādīts viesiem no Anglijas, Francijas, ASV un citām valstīm, vietējie politiķi visādā veidā izcēla latviešu lomu Pirmā pasaules kara cīņās. Brāļu kapos dus simtiem Latviešu tautas labāko dēlu.
Brāļu kaps ir ievērojams ansamblis un piemineklis, kas spilgti atspoguļo 20. gadsimta 30. gadu nacionalistiskās un patriotiskās tendences Latvijā. Šajos gados, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Brāļu kapi kļuva par nozīmīgu vietu, kur tika apglabāti Latvijas armijas virsnieki un cīnītāji, kuri bija ieguvuši valsts neatkarību Pirmajā pasaules karā.
Ansambļa un kapu kārtīga kārtošana, kā arī mākslinieciskie elementi, tika izmantoti kā propagandistisks līdzeklis, lai rādītu Latvijas tautas patriotisko lepnumu un slavētu cīņas par valsts neatkarību. Tas arī pievilināja uzmanību no ārvalstīm, un viesi no Anglijas, Francijas, ASV un citām valstīm tika iepazīstināti ar Brāļu kapu nozīmi un tautas lomu Pirmā pasaules karā.
Brāļu kapos apglabāti simtiem Latvijas tautas labāko dēlu, kas ir viens no piemēriem, kā šis piemineklis kļuva par simbolisku un svētu vietu Latvijas nācijai. Tas paliek svarīgs elements Latvijas kultūras vēsturē un atgādina mums par mūsu pagātnes cīņām un upuriem, kas tika ziedoti valsts labā.
Nāves ieleja ir klusuma un miera valstība. Drūmi šalc blakus esošo Meža kapu priedes, šalko sēru bērzi. Pa sānu sienām čalojot, tufa kaļķakmens akās satek ūdens strūklas – kā gaišais mūžības motīvs. Dodoties ekskursijās pa šīm kapsētām, mēs it kā pāršķirstām lappuses, kas ir saistītas ar latviešu tautas vēsturi. Te mākslas, arhitektūras un dabas valodā ar mums runā pati vēsture.
Nāves ieleja un blakus esošie Meža kapi patiešām ir vietas, kas iegūst lielu nozīmi un noskaņojumu, kad tos apmeklē. Šie pieminekļi, atrodoties klusumā un mierā, rada iespaidu par kaut ko vairāk nekā tikai apbedīšanas vietu. Apvītās ar drūmu atmosfēru, šīs kapsētas liek iedomāties par pagātnes notikumiem un cilvēkiem, kuri atdusas šeit.
Nāves ielejā ar Meža kapiem, tufo kaļķakmens akām un sēru bērziem, ir kā mākslas darbs, kas runā ar mums par latviešu tautas vēsturi un atstāj emocionālas sajūtas un pārdzīvojumus. Šeit atgādinām savu tautas leģendāros varoņus, māksliniekus, zinātniekus un citus izcilus cilvēkus, kas ir devuši ieguldījumu Latvijas kultūrā un attīstībā.
Iespējams, ka šī klusā un mierīgā vide nāves ielejā ir arī vieta, kur varētu noskaņoties uz pārdomām un atcerēties tos, kuriem ir bijusi nozīmīga loma mūsu valsts vēsturē. Ir svarīgi novērtēt mākslas, arhitektūras un dabas skaistumu šajās kapsētās, kas patiesi ir kā lappuses, kas saista mūs ar latviešu tautas vēsturi un kultūru.
1904. gadā luterāņu baznīcu draudzes - Doma, Pētera, Ģertrūdes un Reformatoru, lūdza tām piešķirt 76,6 hektārus zemes Ķeizardārza Dienvidu daļā kapu ierīkošanai, blakus jau agrāk citām konfesijām piešķirtajiem zemes gabaliem (Markusa, katoļu, garnizona kapi); te bija paredzēts izveidot Meža kapus. 1909.gadā arhitekts G.Kūfalts iesniedza pilsētas valdei Meža kapu projektu.
Meža kapu projektu iesniedza arhitekts Georgs Kūfalts 1909. gadā pilsētas valdei. Šis projekts bija paredzēts, lai izveidotu Meža kapi Rīgā. Jau agrāk bija piešķirti zemes gabali dažādām konfesijām, piemēram, Markusa, katoļu un garnizona kapi, un tāpēc luterāņu baznīcu draudzes (Doma, Pētera, Ģertrūdes un Reformatoru) arī vēlējās saņemt savu zemes gabalu kapu ierīkošanai.
Kopumā šīs kapsētas projekts tika plānots aizņemt 76,6 hektārus zemes Ķeizardārza Dienvidu daļā. Tas būtu bijis svarīgs un nozīmīgs papildinājums Rīgas kapsētu infrastruktūrai, un tas būtu sniedzis iespēju turpināt piemiņas vietu izveidi dažādām reliģiskajām kopienām un tautas vēstures personībām.
Īpašu uzmanību ir pelnījis Meža kapu plānojuma elements - galvenā aleja (bēru ceļš). G. Kūfalts aizsāka jaunas tradīcijas kapu mākslā. Agrāk zemes gabali kapu ierīkošanai tika iedalīti pēc ticības pazīmes, tā sekas bija starp konfesijām un pilsētu notiekošā stīvēšanās par kapsētu teritorijām. Tāpēc XX gadsimta sākumā Brāļu kapu galīgo izmēru noteikšana un to pakāpeniska paplašināšana izraisīja starpkonfesionālās sadursmes. Gadsimtu mijā Rīgā saasinājās sociālās pretrunas.
Meža kapu plānojuma galvenā aleja, ko dēvē arī par bēru ceļu, ir kāda nozīmīga projekta sastāvdaļa, kas ir pelnījusi īpašu uzmanību. Georgs Kūfalts, šo kapu projektētājs, sāka jaunas tradīcijas kapu mākslā. Agrāk kapu teritorijas tika iedalītas atbilstoši ticības pazīmēm, un tas izraisīja starpkonfesionālās strīdas un pretrunas pilsētā. XX gadsimta sākumā, izveidojot un paplašinot Brāļu kapus, notika konflikti un sociālās pretrunas, kas bija saistītas ar kapu teritoriju izvēli un sadalījumu starp dažādām reliģiskajām kopienām. Tas ir atspoguļots vēsturiskajā kontekstā un atgādina par saspringtām sociālām attiecībām šajā laikā Rīgā.
Privātās kapenes - miniatūras sengrieķu un seno romiešu tempļu kopijas - iesēja sociālo kontrastu sēklas arī "aizkapa pasaulē". Vienlaikus ar memoriālo arhitektūru Rīgas kapsētās parādījās arī žogi - māksliniecisks kalums vai čuguna lējums - apliecinājums augstajai mākslai un mietpilsoņa vēlmei norobežoties un pārspēt savu tuvāko bagātībā un greznībā.
G.Kūfalts Rīgas Sociālās komunālās politikas sabiedrības sēdē 1909. gada 29. janvārī paziņoja, ka kapsētām jābūt "demokrātiskām" un vajag aizliegt kapeņu, metālisku žogu un betona pārsegumu celtniecību apbedījuma vietās. Jādod vaļa zaļumiem - dzīvžogiem, mūžzaļajai tūjai (tā saucamais ainavu plānojums). Šī ideja ir saglabāta arī mūsdienās, to nostiprina Rīgas domes kapsētu uzturēšanas noteikumi.
Raiņa kapos atdusas ne vien dižā latviešu tautas dzejnieka J. Raiņa pīšļi, bet šeit dus arī viņa sieva, dzejniece Aspazijas, kādreizējā Latvijas skaistuma konkursa 1.vietas ieguvēja. Šajā kapsētā uzmanība pievēršama kaltajiem vārtiem, kurus cēlis arhitekts A.Birznieks. Tēlnieks K. Zemdega no sarkana granīta ir izveidojis kapa pieminekli. “Un stiprs celšos līdz ar sauli augšā” – tādi ir zeltā atmirdzošie J. Raiņa uz vārdi postamenta.
Raiņa kapi ir nozīmīga un cienījama vieta Rīgā, kur atdusas ne vien dzejnieka Jāņa Raina pāri, bet arī viņa sieva, dzejniece Aspazija, kas bija ievērojama personība un ieguvusi pirmo vietu kādreizējā Latvijas skaistuma konkursā. Šajā kapsētā ir izcilas arhitektūras un tēlniecības darbi, kas pievērš uzmanību. Kapsētā uzstādītie kaltie vārti, ko cēlis arhitekts Augusts Birznieks, ir viena no tām ievērojamajām būvēm. Tēlnieks Kārlis Zemdega ir radījis vērtīgu kapa pieminekli, kurš ar zelta atskaņu atspoguļo Jāņa Raina vārdus "Un stiprs celšos līdz ar sauli augšā." Šie vārdi simbolizē Raina gara spēku un mūžīgo atmiņu par viņa ieguldījumu latviešu literatūrā un kultūrā.
Ap smuidru, vīnogu stīgām apvītu rotondru kā goda sardzē izvietojušās Latvijas ievērojamāko ļaužu kapu rindas.
Salaspils pirmo reizi tika pieminēta 1186. gadā. 1967. gadā te tika izveidots viens no Latvijas ZA pētniecības centriem, bet bijušās fašistiskās nāves nometnes vietā uzcelts memoriāls ansamblis. Arhitekti G. Asaris, O. Ostenbergs, I. Strautmanis, O.Zakamennijs. Tēlnieki – L. Bukovskis, O. Skarainis, J. Zariņš. 1941. gada oktobrī 30 hektārus liels, neapbūvēts klajums tika iežogots ar dubultu dzeloņdrāšu žogu. Šeit vācu fašistiskie okupanti ierīkoja Salaspils koncentrācijas nāves nometni.
Tika uzbūvētas 45 barakas, kas paredzētas 200 – 250 cilvēkiem, un karātavas. Bieži vien fašisti katrā barakā turēja līdz pat 800 gūstekņiem. Nometnē tika ierīkoti masu kapi, kas aizņēma 2600 m2. Iznīcināto cilvēku līķus sakrāva lielās bedrēs. Tika iznīcināti vairāk kā sešsimt tūkstoš cilvēku, no tiem – simts tūkstoši mierīgo iedzīvotāju un vairāk kā septiņi tūkstoši bērnu. Pret gūstekņiem izturējās ļoti cietsirdīgi. Bijušās koncentrācijas nometnes vietā ir uzcelts piemineklis - monuments fašisma upuriem. Tas ir viens no lielākajiem memoriālajiem ansambļiem Eiropā. Par šī ansambļa izveidošanu tēlniekiem tika piešķirta Ļeņina prēmija.
Salaspils ir vēsturiska vieta Latvijā, kura pirmo reizi tika pieminēta jau 1186. gadā. Tomēr tā ir arī vieta, kas saistīta ar traģiskiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā. 1941. gadā vācu fašistiskie okupanti izveidoja Salaspils koncentrācijas nometni, kurā cietuši vairāk nekā seši simti tūkstoši cilvēku, tostarp simts tūkstoši mierīgo iedzīvotāju un vairāk nekā septiņi tūkstoši bērnu. Nometnē valdīja apgrūtinājumi, baraku pārapdzīvošana un ļoti cietsirdīga attieksme pret gūstekņiem.
Jā, tā ir skumja un traģiska realitāte, ka Salaspils ir saistīta ar šādiem briesmīgiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā. Salaspils koncentrācijas nometne bija viena no daudzām nometnēm, kurās vācu okupācijas varas režīms izturējās bezžēlīgi pret cilvēkiem. Šīs nometnes apstākļi bija briesmīgi, un gūstekņi cietuši no apgrūtinājumiem, badu, slimībām un sistemātiskas vardarbības.
No visiem cietušajiem, daudzi bija mierīgi iedzīvotāji un bērni, kas zaudēja savas dzīves šajā necilvēcīgajā nometnē. Šie traģiskie notikumi vēlreiz atgādina mums par cilvēciskās nežēlības ietekmi un liecina par to, cik svarīgi ir izglītot sabiedrību par pagātnes notikumiem un atcerēties upurus. Memoriāli un pieminekļi, kas celtas nometnes vietā, ir svarīgi, lai godinātu atmiņu par šiem notikumiem un lai novērstu tādu cilvēcisko traģēdiju atkārtošanos nākotnē. Tā ir atgādinājums par nepieciešamību cienīt un aizsargāt cilvēktiesības un brīvības, lai novērstu naida un ļaunuma izplatīšanos pasaulē.
Lai godinātu fašisma upurus un pieminētu šos traģiskos notikumus, bijušās koncentrācijas nometnes vietā ir uzcelts memoriāls ansamblis, kas ir viens no lielākajiem šāda veida pieminekļiem Eiropā. Tas ir veidots arhitektu Guntara Asara, Oļģerta Ostenberga, Ivara Strautmaņa un Olgerta Zakamennija vadībā, un tēlnieku Leona Bukovska, Oļģerta Skaraiņa un Jāņa Zariņa rokām. Par šī ansambļa izveidošanu tēlniekiem tika piešķirta Ļeņina prēmija.
Šis memoriāls ir svarīgs un aizkustinošs atgādinājums par pagātnes traģēdiju, un tas kalpo kā piemiņas vieta upuriem un brīdinājums par kara briesmām, kas nekad nedrīkst atkārtoties.
Salaspils memoriāls ir ļoti nozīmīgs un aizkustinošs piemineklis, kas mums atgādina par pagātnes traģēdiju un karadarbības briesmām. Tas ir vieta, kurā var godināt un pieminēt visus upurus, kuri cieta un zaudēja savas dzīvības šajā briesmīgajā nometnē. Memoriāls ir svarīgs, lai atgādinātu mums par pagātnes notikumiem un izpaustu cieņu un rūpes pret upuriem un viņu ģimenēm.
Tas arī kalpo kā brīdinājums par karadarbības un naida sekām un atgādina mums par to, cik svarīgi ir mācīties no pagātnes kļūdām un strādāt, lai novērstu šādu traģēdiju atkārtošanos nākotnē. Tas aicina mūs aizstāvēt mieru, cieņu pret cilvēktiesībām un vienlīdzību visiem, neatsverot etnisko piederību vai ticību.
Memoriāls ir emocionāla vieta, kas liek mums pārdomāt un saprast, ka mums jācenšas radīt pasaules, kurā vairs nevajadzēs saskarties ar tādām briesmām un ciešanām. Tas aicina katru no mums rīkoties ar līdzatbildību un veicināt labklājību un harmoniju sabiedrībā. Tādējādi, apmeklējot Salaspils memoriālu, mēs varam dalīties savā piedzīvojumā, iemācīties no pagātnes un strādāt kopā, lai veidotu labāku un sapratīgāku pasauli.
Aiz šiem vārtiem vaid zeme, un akmeņi nokaitoši kā asinis.
Noliec galvu ieejot. Šeit nav kur steigties,
Apstājies un klausies kā klusums runā.
Apstājies un gaidi, kamēr dobji vaidi ieskanēsies krūtīs.
Kā vienmērīgi pilieni laika pulss skan.
Mūžības plūsmā saplūstot.
J. Vanags
Rīgas kapsētās atspoguļojas daudzu gadsimtu laikā izkoptās tautas tradīcijas mirušo godināšanas jomā.
Rīgas kapsētas un tajās notiekošās bēru tradīcijas atspoguļo daudzu gadsimtu ilgo kultūras un reliģiskās vēstures ietekmi Latvijas teritorijā. Tās ir vietas, kurās ir apglabāti cilvēki daudzu paaudžu garumā, un šie kapsētas ir kļuvušas par svarīgu kultūras un vēsturisku mantojumu Latvijā.
Dažas no iezīmēm, kas raksturo Rīgas kapsētas un tradīcijas mirušo godināšanā, ietver:
Pieminekļu un kapiņu bagātība: Rīgas kapsētas ir iecienīta vieta, kur ģimenes atstāj piemiņas zīmes un krustus, lai godinātu mirušos. Kapi un pieminekļi var būt dažādi pēc formas un izmēra, atspoguļojot cilvēku un ģimeņu individuālās izvēles un vērtības.
Dažādu reliģiju ietekme: Rīgas kapsētās atrodamas dažādu reliģiju un ticību pieminekļi un kapavietas, atspoguļojot Latvijas daudzveidīgo reliģisko ainu un kultūras ietekmi.
Senas tradīcijas: Rīgas kapsētās var atrast arī senas tradīcijas, kas ir ietvertas bēru ceremonijās, piemēram, kā ziedojumu atstāšana pie kapakmeņiem vai bēru mielasta organizēšana pēc apbedīšanas.
Atmiņas un piemiņas saglabāšana: Rīgas kapsētas ir svarīgi vēsturiskie un kultūras centri, kur cilvēki var godināt savus mīļotākos un saglabāt atmiņu par viņiem. Tās ir vietas, kurās dzīvo pagātnes stāsti un piemiņa, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi.
Kapsētas ir nozīmīgas ne tikai kā vietas, kur apglabā mirušos, bet arī kā vietas, kas atspoguļo cilvēku cieņu un godu pret mirušajiem un tās ir neaizstājamas daļas Latvijas kultūras mantojumā.
Mūsdienās strādājošās (atvērtās) kapsētas Rīgā atrodas Jaunciemā un Bolderājā. Turpmākajās desmitgadēs sāks darboties Beberbeķu kapsēta. Pārējās Rīgas kapsētās bēres notiek pēc individuālas vienošanās.
Tas liecina par to, ka Rīgas pilsēta aktīvi attīsta infrastruktūru, lai nodrošinātu iedzīvotājiem piemērotas un atvērtās kapsētas, kur tās vajadzīgas. Jaunciema un Bolderājas kapsētas ir nozīmīgas vietas, kur cilvēki var izvēlēties ievietot tuvinieku pēcnāves atliekas un pieminēt viņus.
Beberbeķu kapsētas iecerēta darbība būs vēl viena izdevība iedzīvotājiem, kas meklē vietu saviem mirušajiem. Tas nodrošinās papildu iespējas un alternatīvas, kad izvēlas kapi savu tuvinieku apbedīšanai.
Svarīgi ir, ka pārējās Rīgas kapsētās bēres notiek pēc individuālas vienošanās, jo tā sniedz elastību un iespēju pielāgot apbedīšanas rituālus un kapsētu izvēli atbilstoši ģimenes vai individuālajām vēlmēm.
Kapsētas ir nozīmīgas vietas, kurās iedzīvotāji var godināt un pieminēt savus mīļos, un Rīga ir nodrošinājusi dažādas iespējas, lai cilvēkiem būtu iespēja rīkoties atbilstoši savām vēlmēm un ticības tradīcijām. Tas palīdz veidot ciešas saites ar pagātni un piemēroti godināt mirušos.
Piezvaniet mūsu speciālistiem un
Jūs saņemsiet profesionālu konsultāciju visos apbedīšanas jautājumos
672 722 89 vai mob. 292 624 10 (diennakts).
Darba pieredze vairāk ka 30 gadi. Mēs strādājam pēc principa - lai dzīve būtu gaiša.
Apbedīšanas birojs SIA Rituālo pakalpojumu kremācijas centrs RANTANS
strādājot ar esošajiem un topošajiem klientiem, darbs tiek veikts kvalitatīvi un laicīgi.
Mūsu pieredzējušie apbedīšanas pakalpojumu speciālisti palīdzēs Jums rast atbildes uz neskaidriem jautājumiem un sniegs padomus, organizējot bēres.
Apskatīt ziņu avotu:
- Pilna veselības pārbaude: https://diagnostika.lv/
- Soļi uz veselību un garīgām praksēm: https://gramata.rantan.lv/index.html
- Психолог Рига: https://www.psiholog.lv