Top.Mail.Ru

Iepazīsties ar cieņu ar apbedīšanas pakalpojumiem sēru laikā

"Rantans - Apbedīšanas birojs Rīgā | Bēres, Kremācija un Apbedīšanas pakalpojumi"
Pāriet uz saturu

Iepazīsties ar cieņu ar apbedīšanas pakalpojumiem sēru laikā

"Apbedīšanas birojs - apbedīšanas pakalpojumi - kremācija | bēres"
Sēras
 
 
 Sēras ir dabiskas emocijas, kas rodas pēc zaudējuma, bēdas vai sāpēm. Sēras ir emocionāla reakcija uz nozīmīgu zaudējumu, piemēram, mīļota cilvēka nāvi, sasniegumu neveikšanu vai citām smagām dzīves situācijām.

Sēru izpausmes var būt dažādas un individuālas. To var pavērot gan fiziskā, gan emocionālā, gan uzvedības līmenī. Fiziski simptomi var ietvert asaras, miega traucējumus, apetītes zudumu, enerģijas trūkumu un nogurumu. Emocionālie simptomi var ietvert skumjas, nomāktību, vientulību, nespēku un sajūtu nozīmības zaudējumu. Uzvedības izpausmes var ietvert sociālo izolāciju, nespēju koncentrēties vai aizrauties ar iepriekšējām interesēm, kā arī spēju sajust prieku vai interesi.

Sēras ir dabiska un veselīga emocionāla reakcija uz zaudējumu vai sāpēm, un ir svarīgi ļaut sev tos izdzīvot un apstrādāt. Katram cilvēkam ir savs ceļš un laiks, kā pārvarēt sēras. Dažiem cilvēkiem var būt nepieciešama atbalsta saņemšana no ģimenes, draugiem vai profesionāla psihologa. Ir arī organizācijas un grupas, kas piedāvā atbalstu un resursus sēru pārvarēšanai.

Svarīgi ir būt līdzjūtīgam pret sevi un citiem, kuri piedzīvo sēras. Katrs cilvēks reaģē atšķirīgi uz sērām, un nav pareizas vai nepareizas veida, kā tās iz-plaušās. Lai gan sēras var būt grūti un sāpīgi, ar laiku un atbalstu daudzi cilvēki atgūst spēku un spēj veidot nozīmīgu dzīvi pēc zaudējuma.  

Sēras ir emocionāli sarežģīts un personīgs process, kas ietekmē katru cilvēku atšķirīgi. Ir ļoti svarīgi būt līdzjūtīgam gan pret sevi, gan pret citiem, kas piedzīvo sēras, jo šajā laikā cilvēki var būt ļoti jūtīgi un emocionāli ievainojami.

Sēras var izpausties dažādos veidos, un tas ir pilnīgi normāli. Katrs cilvēks izjūt un pārstrādā zaudējumu un sāpi savā veidā, un nav universāla veida, kā to darīt "pareizi". Daži cilvēki var izpaust sēras caur skumjām un bēdām, citi var izrādīt dusmas vai nomākumu, un vēl citi var piedzīvot sajūtu tukšumu vai apjukumu.

Līdzjūtība ir ļoti svarīga, lai atbalstītu cilvēkus sēru procesā. Tas nozīmē būt klāt, lai noklausītos un saprastu citu cilvēku izjūtas, nerakstīt uz tiem savus uzskatus vai mēģināt tos noregulēt. Piedāvāt savu klātbūtni un līdzjūtību, ļaujot cilvēkiem izpausties brīvi, var palīdzēt tiem izdzīvot sēru periodu un atgūt spēku.

Sēras ir dabiska un neizbēgama reakcija uz zaudējumu, un laika gaitā cilvēki mēdz atgūt spēku un spēj veidot nozīmīgu dzīvi pēc zaudējuma. Tomēr ir svarīgi atzīt, ka katrs cilvēks ir un paliek atšķirīgs, un sēru process var ilgt ilgākā vai īsākā laika posmā, atkarībā no individuālajām vajadzībām un izaicinājumiem. Līdzjūtība un atbalsts ir nepieciešami ne tikai sēru laikā, bet arī turpmākās dzīves posmos, palīdzot cilvēkiem pielāgoties un dzīvot ar savu zaudējumu.


Sēru apģērbs ir apģērbs, kas tiek valkāts sēru laikā kā zīme par cieņu pret mirušo un viņa ģimeni. Parasti sēru apģērbs ir tumšs, piemēram, melns, tumši zils vai tumši pelēks. Ir svarīgi atcerēties, ka sēru apģērbs ir jāvalkā cieši saskaņā ar vietējām tradīcijām un kultūras normām.

Sēru ievērošana ir process, kurā tu izrādi cieņu pret mirušo un viņa ģimeni. Parasti tas ietver dažādas darbības, piemēram, apmeklēt sēru ceremoniju, izteikt līdzjūtību ģimenes locekļiem, dalīties atmiņās par mirušo un tā tālāk. Atkal, sēru ievērošanas veids var atšķirties atkarībā no kultūras un reliģiskajām tradīcijām.

Sabiedriskās aktivitātes ierobežošana sēru laikā ir parasti kultūras un reliģisku normu daļa. Parasti cilvēki izvairās no sabiedriskām aktivitātēm, piemēram, ballītēm, sporta pasākumiem vai citām izklaides aktivitātēm, lai cienītu mirušo un viņa ģimeni. Ir svarīgi paturēt prātā, ka sabiedriskās aktivitātes var būt traucējošas un nejauši aizvainot mirušā ģimenes locekļus, tāpēc ierobežojumi var būt nepieciešami.        

Senatnē krieviem sēras apzīmēja ar baltu krāsu, krievu emigrācijai tā tas ir palicis vēl šobrīd. Mūsdienās sēras ir pieņemts apzīmēt ar melnu, tumšu vai bordo krāsu.
 
Tāpat kā pēdējās desmitgadēs visās dzīves sfērās ir izmainījušies labā toņa noteikumi, tā arī apbedīšanas ceremonijas atsevišķās vietās ir izmainījušās.
 
Nemainīgi paliek daži tradicionāli uzstādījumi, piemēram, melna, pelēka, bordo vai ļaunākajā gadījumā tumša bēru apģērba krāsa. Tieši šajās, īpaši grūtajās dzīves dienās, ir svarīgi ievērot vispārējus saskarsmes noteikumus - aiz cieņas pret nelaiķa tuviniekiem.
  
Pat, ja dažās valstīs ir pieņemtas citas skumju izpausmes, piemēram, Indijā - baltā krāsa, mums tas nedod tiesības parādīties bērēs spilgti sarkanās drēbēs.
 
Tam, kurš savā garderobē nav atradis neko piemērotu un nevar atļauties naudas izdevumus jaunai lietai, tāpēc, ka tā nepieder pie pirmās nepieciešamības lietām, labāk aizņemties kaut ko no radiniekiem un draugiem, nevis vilkt mugurā raibu vējjaku.
 
Šodien vairāk nav nepieciešama cepure, kas kādreiz bija sievietes sēru tērpa neatņemama sastāvdaļa. Pēc personīgiem ieskatiem  pieņem lēmumu "par" vai "pret" tā saucamo "atraitņu plīvuru".
  
Apglabāšanas laiks katrā atsevišķā gadījumā arī tiek noteikts savādāks, tikai nelielās pilsētiņās un lauku apvidos pieturas pie kaut kāda viena laika. Katrs individuāli izlemj, cik ilgi skumju izteikšanai nēsāt melnu apģērbu. Apstiprinās uzskats, ka personīgām jūtām nav jāatrod izpausmei apģērbā.
 
Tas, kurš vēl nav izjutis to, cik sāpīgi ir zaudēt mīļu cilvēku, var iedomāties, ka skumjas ģimenes locekļa vai drauga dēļ ir īpaši ievainojams dvēseles stāvoklis.
 
Daudziem cilvēkiem ir grūti uzrakstīt līdzjūtības vēstuli. Pat tad, ja ir grūtības ar formulējumu, vajadzētu apzināties, ka neviena gatava atklātne nevar aizvietot personīgu līdzjūtības izteikšanas sūtījumu. Pie tam ir svarīgi izteikt savas jūtas patiesi.
  
Visbiežāk līdzjūtības vēstules sākas tā: "Mani dziļi satrieca ziņa par jūsu sievas nāvi", "Mēs kopā ar jums nežēlīgā likteņa trieciena priekšā esam pilnīgi apjukuši" vai "Ziņa par jūsu vīra nāvi mani dziļi aizskāra".
  
Ir svarīgi, lai tās remdētu sāpes, nevis radītu vairāk ciešanu tukšas pļāpāšanas vai pārspīlēta patosa dēļ, lai jūsu jūtas nebūtu mākslotas.
  
Tādas vēstules ir svarīgi uzrakstīt ļoti drīz pēc miršanas paziņojuma.
 
Ja tās nonāks pie saņēmēja  vairākas nedēļas vai mēnešus vēlāk, ir liela iespēja atplēst jau tā lēni dzīstošās rētas un tādējādi sasniegt pretēju rezultātu.
 
Līdzjūtības vēstuli tradicionāli raksta ar roku uz atturīga balta papīra. Melns ietvars paliek miršanas paziņojumiem avīzē vai no mājas, kurā ir sēras, izsūtītajām vēstulēm. Vajadzētu cienīt visus tajās esošos vēlējumus. Ja mēs, piemēram, vienā miršanas paziņojumā  sastopam frāzi "Lūdzam atturēties no līdzjūtības izteikšanas pie kapa", tad tūlīt pēc apbedīšanas nevajadzētu sekot pieņemtajam rokas spiedienam.
 
Vieni lūdz paziņot laiku līdzjūtības izteikšanai, citi uzskata, ka tas ir pienākums. Visā visumā līdzjūtības izteikšanas vizītes ar katru gadu kļūst aizvien retākas - tās ir pieņemtas tikai atsevišķos  apvidos.
 
Vairs neeksistē oficiāls vizīšu laiks, bet katra vizīte notiek tikai pēc iepriekšējas vienošanās. Tas attiecas arī uz līdzjūtības izteikšanas vizītēm. Tādā gadījumā pavisam nepieņemami ir pazvanīt un pavaicāt: "Kad jums būtu vēlama mana līdzjūtības izteikšanas vizīte?"
 
Ar telefonu šajā gadījumā vispār vajadzētu būt īpaši uzmanīgiem. Tādu sarunu ļoti viegli uztvert kā uzmācību. Tāpēc līdzjūtības izteikšana pa telefonu, tāpat kā agrāk, nav pieņemama. Vienīgais izņēmums - cilvēks, kuru piemeklējusi nelaime, pats pa telefonu paziņo par nāvi, bet tas, šķiet, ir pieņemts tikai ģimenes lokā un starp tuviem draugiem.
 
 
Sēru apģērbs
 
 
           Mūsdienās, par laimi, tikpat kā vairs netiek ievērotas pilnīgas sēras: atraitnes cepure, melns apģērbs pat bērniem. Mēs visi apraudam mīļoto cilvēku nāvi, tomēr vajag censties zaudējumu uztvert reāli un pakāpeniski pierast pie dzīves bez mīļotā cilvēka.
  
           No Pirmā pasaules kara laikiem melnā krāsa lielā mērā ir zaudējusi nozīmi kā smagā zaudējuma simbols. Tajā laikā modernās sievietes uzskatīja par nepieciešamu karā kautos tuviniekus apraudāt "nelielā melnā kleitā", kas kļuva par garderobes neatņemamu sastāvdaļu. Pirms kara sievietes reti valkāja melnas drānas vai nevilka tās vispār, ja vien nevalkāja sēru apģērbu.
  
Bērēs sievietes - nelaiķa ģimenes locekļi bieži uzvelk (šobrīd tas nav obligāti) melnu vai pelēku kleitu no savas parastās garderobes.
  
Bērnus ietērpj svētdienas skolas uzvalciņos baltā vai citā mierīgā krāsā.
 
No bērēs velkamās kleitas parasti noņem spilgtus rotājumus, bet tā var tikt apdarināta ar baltu.
 
Var uzlikt pērles vai funkcionālu saspraudi no sudraba vai nespodra zelta, melnu dzintaru. Ir pieņemami pērļu auskari, bet vajadzētu atturēties no dārgām rotām, gredzeniem un rokassprādzēm ar briljantiem, vismaz pirms dvēseles aizlūguma dievkalpojuma vai tā laikā.
  
Sievietes bieži aizsedz seju ar melnu šifona plīvuru. Tomēr, var iztikt arī bez plīvura un bez cepures.
 
Pie melnas kleitas nav obligāti vilkt melnas zeķes. Gan ģimenes locekļiem, gan citiem klātesošajiem bērēs pilnīgi pieņemami ir tērpi, kurus parasti uzvelk, apmeklējot baznīcu.
 
           Uz lielo dvēseles aizlūguma dievkalpojumu vīrieši - ģimenes locekļi uzvelk frakas vai tumši zilus lietišķus uzvalkus, melnas kurpes un zeķes, melnas vai pelēkas kaklasaites un baltus kreklus. Zēni velk tumši zilus vai tumši pelēkus uzvalkus, baltus kreklus, melnas, tumši zilas vai pelēkas kaklasaites. Uz nelielām, pieticīgām bērēm var uzvilkt jebkuru atturīgu uzvalku ar kaklasaiti klusinātā tonī.
 
 
Sēru ievērošana
  
           Būtībā, nelaiķa ģimenes locekļi uzvelk sēras ne tikai kā skumju apliecinājumu, bet arī cenšoties sevi norobežot no apkārtējo uzbāzības. Lielās ģimenēs pat kalpi bieži vien bija spiesti nēsāt sēru apģērbu,  bet visas sabiedriskās aktivitātes stingri tika ierobežotas divus gadus. Bieži vien vecākās sievietes ģimenē, īpaši padzīvojušas atraitnes, nēsā sēras līdz dzīves galam. Šo paražu ievēro dažās Latīņamerikas valstīs.
  
Mēs esam atteikušies no idejas, ka vēlēšanās būt laimīgam, neraugoties uz smago zaudējumu, ir grēcīga un nozīmē necieņas izrādīšanu mirušajam. Sabiedrībā ir izstrādājusies pozitīvāka attieksme pret tiem, kam ir grūti pastāvīgi atrasties kopā ar tādu cilvēku, kurš ārēji ievēro sēras. Viens no iemesliem tam, ka šobrīd sēras tiek ievērotas mazāk, pēc manām domām, ir informācijas ātrā izplatīšanās. Pa telefonu, telegrāfu vai no dienas avīzēm tuvinieki un draugi samērā ātri uzzina skumjos jaunumus.
 
Maz ticams, ka ģimene, kurai bijis smagais zaudējums, jau ar pirmajām dienām nesaņemtu taktisku uzmanību, un tai nav nepieciešamības afišēt savu zaudējumu, ģērbjoties melnā, lietojot papīru ar sēru ierāmējumu un atsakoties no jebkādas sabiedriskas darbības.
  
Mūsdienās, ja meitene nākošajā dienā pēc mātes bērēm  ierodas darbā savā parastajā lietišķajā kostīmā, bet vīrietis pēc dēla nāves nenēsā sēru apsēju, viņu kolēģi pret to izturas ar izpratni, un neviens  neuzskata, ka viņi nesēro pēc saviem tuviniekiem.
 
            Atraitne, ja vēlas, var nēsāt laulības gredzenu un parasti to arī dara, īpaši, ja viņas laulībā ir bijusi laimīga, neatkarīgi no tā, vai viņai ir bijuši bērni vai nē. Savu mirušo laulāto draugu atraitne sauc "mans nelaiķa vīrs".
 
 
Sabiedriskās aktivitātes ierobežošana
  
Tie, kas nesen ir zaudējuši kādu no tuviniekiem, dabiski nejūt tieksmi piedalīties kaut kādos sabiedriskos pasākumos.
 
Neraugoties uz to, netiek nosodīta ieplānotu pasākumu apmeklēšana, tādu kā piemēram, kāzas.
 
Lielākā daļa cilvēku atgriežas vai cenšas atgriezties pie savām parastajām sabiedriskajām nodarbēm jau nedēļu pēc tuva radinieka bērēm, un viņu uzvedība ir atkarīga no personīgajām jūtām un pārliecības, bet nevis no tā, ko "cilvēki par to padomās".


Apbedīšanas birojs Rantans Rīgā ir vieta, kurā varat vērsties, lai saņemtu profesionālu atbalstu un palīdzību rūpēties par nelaiķi ar cieņu. Šis birojs piedāvā dažādus pakalpojumus, kas ietver nelaiķa apkopi un sagatavošanu, kā arī bēru ceremonijas organizēšanu.
Apbedīšanas birojs Rantans var palīdzēt jums izvēlēties piemērotu zārku, sastādīt bēru programmu, iegādāties ziedus un citus nepieciešamos materiālus, kā arī organizēt pārvadāšanu un citas loģistikas detaļas.

Piedāvātie pakalpojumi var ietvert arī kremācijas vai iekapāšanas organizēšanu, kā arī palīdzību ar visiem ar apbedīšanu saistītajiem formalitāšu un dokumentu jautājumiem.
Iegriežoties apbedīšanas birojā Rantans, jūs varēsiet saņemt rūpīgu un profesionālu atbalstu, kas palīdzēs jums nodrošināt cieņpilnu nelaiķa apbedīšanu, atbilstoši jūsu vēlmēm un tradīcijām.

Mūsu pakalpojumi un profesionālā pieeja ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu cieņpilnas un piemērotas atvadu ceremonijas no mīļotajiem. Piedāvājot arī ziedus uz bērem, vainagus un sēru lentas vainagiem, mēs palīdzam tuviniekiem un draugiem izrādīt pēdējo cieņu un pieminēt mirušo. Mūsu izplatītās pakalpojumu spektrs, kas ietver bedres izrakšanu un citus nepieciešamos darbus, ļauj tuviniekiem rūpīgi organizēt bēres un nodrošināt visu nepieciešamo atvadu laikā sēru rituāliem.

Jūsu pakalpojumu klāsts ir plašs un ļauj cilvēkiem pilnībā nodrošināt visu nepieciešamo, lai rūpētos par mīļoto atvadu no šīs pasaules. Izveidojot kapi un apzīmējot tos, jūs palīdzat radiniekiem radīt piemērotu atvadu vietu mirušajam. Ziedu un vainagu piegāde uz kapu ir vēl viens svarīgs veids, kā izrādīt pēdējo cieņu mirušajam un pieminēt viņa atmiņu.

Mūsu biroja piedāvājums un padomi par kremāciju un kapu uzturēšanu dod iespēju cilvēkiem izvēlēties piemērotu apbedīšanas veidu, kas atbilst viņu vēlmēm un reliģiskajām vai kultūras tradīcijām.

Rantans Rīgā ir uzticams un rūpīgs apbedīšanas birojs, kas piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, lai palīdzētu cilvēkiem šajos grūtajos brīžos. Mūsu sniegtie pakalpojumi ļauj radiniekiem organizēt cienīgu un piemērotu atvadu no mīļotajiem. Lielisks darbs, sniedzot atbalstu un mierinājumu cilvēkiem, kuri saskaras ar bērēm un atvadu rituāliem.


Apskatīt ziņu avotu:


Atgriezties pie satura