Top.Mail.Ru

Svecīšu vakars - Svecīšu svētki

Pāriet uz saturu

Svecīšu vakars - Svecīšu svētki

Apbedīšanas birojs - apbedīšanas pakalpojumi - kremācija | bēres.
Published by Konstantīns Žiharevs ieeja Apbedīšana · 1 Februāris 2020
Tags: SvecīšuvakarsSvecīšusvētki.Mirušopiemiņasdienas
Svecīšu vakars - Svecīšu svētki


 
Ir Laiks, lai mācītos mīlēt savu tuvāko.
Tas ir apceres laiks, kad atcerēties aizgājušos draugus, tuviniekus un senčus. Pasaules tautu mitoloģijā, kultūrvēsturē, dzīvesziņā un reliģijās šīs dienas saucam dažādi – par veļu laiku, mirušo piemiņas dienu, mūžības svētdienu, visu dvēseļu dienu, bet visi godinām savus aizgājējus gan dzimtā, gan tautā.
Tradicionāli Latvijā oktobra un novembra mēnešos kapsētās notiek Mirušo piemiņas dienas jeb Svecīšu vakari. Tā ir tradīcija, kas ieviesta kristīgajā baznīcā, lai īpaši atcerētos un Dieva priekšā pieminētu savus aizgājējus. Kristīgajā baznīcā svecīšu vakaram ir sava loma. Kristīgajā baznīcā svecīšu vakars saistās ar konkrētu dienu — Visu svēto dienu katoļiem un Mūžības svētdienu luterāņiem. Visu svēto diena svinama novembra sākumā, bet Mūžības svētdiena ir svētdienā pirms Pirmās adventes. Tradicionāli Latvijā oktobra un novembra mēnešos kapsētās notiek Mirušo piemiņas dienas jeb Svecīšu vakari.
Tā ir tradīcija, kas ieviesta kristīgajā baznīcā, lai īpaši atcerētos un Dieva priekšā pieminētu savus aizgājējus. Daudzas ģimenes jau pirms šā notikuma dodas uz kapsētām, lai sakoptu tuvinieku kapa vietas ziemas periodam. Luterāņu baznīcas tradīcijā Mirušo piemiņas diena jeb Mūžības svētdiena tiek atzīmēta Baznīcas gada pēdējā svētdienā, kas ir svētdiena pirms pirmā Adventa. Arī baptisti iededz svecītes baznīcas gada pēdējā svētdienā. Romas katoļu baznīca Mirušo piemiņas dienu vai visu svēto dienu atzīmē novembra sākumā.

Gan luterāņiem, gan katoļiem kopīgais ir tas, ka šajās dienās dievkalpojumos īpaši piemin savus aizgājējus. Līdzīga tradīcija ir arī pareizticīgajiem, kuri, savukārt, šo dienu atzīmē maijā. Svecīšu vakars ir laiks, pēc kura kapsētās iestājas miera periods. Klātas ar skujām un rotātas ar pēdējiem rudens ziediem, degošu svecīšu gaismā kapu kopiņas ieslīgst mierā līdz pavasarim, kad kapsētās no jauna sākas rosība.
Šajās dienās ir nepieciešams izmantot iespēju un iepazīt to, "kas mēs esam" un šādi atgūt savu cilvēciskumu. "Tas ir laiks, lai mīlētu savu tuvāko, ar kuru mēs dzīvojam kopā ikdienas dzīvē – ģimenē, kur ir spriedze, kur bērniem ir grūti dzīvot kopa ar vecākiem, kur nav vietas, mācīsimies būt kopā, piedosim," mudinot arī apzināties šī laika nozīmi un nedomāt, ka "tā ir tikai tāda sagadīšanās", jo "nekas nav sagadīšanās Dieva plānā".
Šobrīd mēs varam ļaut uzplaukt Dievam no jauna mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un valstī, nestrīdēties, piezvanīt kādam, ja cilvēks jūtas vientuļš, kā arī lūgties par tiem, kuri ir saslimuši un aizgājuši mūžībā.
Latviešu folklorā saistīts bagātīgs paražu un ticējumu klāsts par to, kā rīkoties, lai atvairītu nelaimi, piesauktu laimi, paredzētu laika apstākļus un tiktu gan pie turības, gan atrastu dzīvesdraugu, saglabātu skaistumu un veselību, kā arī izaudzinātu bērnus. Latviešu folklorā rodamas daudz un dažādas tradīcijas, ieražas un ticējumi par to, kas jādara svecīšu vakarā, lai labi satiktu ar kaimiņiem un lai mājās valdītu labklājība un pārticība.




Atgriezties pie satura