Sveču gaisma un atceres vakars - Sveču svētki

Mirušo piemiņas diena ir svētku diena, kas tiek atzīmēta daudzās pasaules valstīs, lai godinātu un pieminētu visus mirušos. Šī diena ir ļoti svarīga daudzām kultūrām, un to atzīmē dažādos veidos, atkarībā no katras kultūras tradīcijām un ticības sistēmām.

Ir Laiks, lai mācītos mīlēt savu tuvāko.

Tas ir atceres laiks, kad atcerēties aizgājušos draugus, tuviniekus un senčus. Pasaules tautu mitoloģijā, kultūrvēsturē, dzīvesziņā un reliģijās šīs dienas saucam dažādi – par veļu laiku, mirušo piemiņas dienu, mūžības svētdienu, visu dvēseļu dienu, bet visi godinām savus aizgājējus gan dzimtā, gan tautā.

Tradicionāli Latvijā oktobra un novembra mēnešos kapsētās notiek Mirušo piemiņas dienas jeb Svecīšu vakari. Tā ir tradīcija, kas ieviesta kristīgajā baznīcā, lai īpaši atcerētos un Dieva priekšā pieminētu savus aizgājējus. Kristīgajā baznīcā svecīšu vakaram ir sava loma. Kristīgajā baznīcā svecīšu vakars saistās ar konkrētu dienu — Visu svēto dienu katoļiem un Mūžības svētdienu luterāņiem. Visu svēto diena svinama novembra sākumā, bet Mūžības svētdiena ir svētdienā pirms Pirmās adventes. Tradicionāli Latvijā oktobra un novembra mēnešos kapsētās notiek Mirušo piemiņas dienas jeb Svecīšu vakari.

Tā ir tradīcija, kas ieviesta kristīgajā baznīcā, lai īpaši atcerētos un Dieva priekšā pieminētu savus aizgājējus. Daudzas ģimenes jau pirms šā notikuma dodas uz kapsētām, lai sakoptu tuvinieku kapa vietas ziemas periodam. Luterāņu baznīcas tradīcijā Mirušo piemiņas diena jeb Mūžības svētdiena tiek atzīmēta Baznīcas gada pēdējā svētdienā, kas ir svētdiena pirms pirmā Adventa. Arī baptisti iededz svecītes baznīcas gada pēdējā svētdienā. Romas katoļu baznīca Mirušo piemiņas dienu vai visu svēto dienu atzīmē novembra sākumā.

Gan luterāņiem, gan katoļiem kopīgais ir tas, ka šajās dienās dievkalpojumos īpaši piemin savus aizgājējus. Līdzīga tradīcija ir arī pareizticīgajiem, kuri, savukārt, šo dienu atzīmē maijā. Svecīšu vakars ir laiks, pēc kura kapsētās iestājas miera periods. Klātas ar skujām un rotātas ar pēdējiem rudens ziediem, degošu svecīšu gaismā kapu kopiņas ieslīgst mierā līdz pavasarim, kad kapsētās no jauna sākas rosība.

Šajās dienās ir nepieciešams izmantot iespēju un iepazīt to, "kas mēs esam" un šādi atgūt savu cilvēciskumu. "Tas ir laiks, lai mīlētu savu tuvāko, ar kuru mēs dzīvojam kopā ikdienas dzīvē – ģimenē, kur ir spriedze, kur bērniem ir grūti dzīvot kopa ar vecākiem, kur nav vietas, mācīsimies būt kopā, piedosim," mudinot arī apzināties šī laika nozīmi un nedomāt, ka "tā ir tikai tāda sagadīšanās", jo "nekas nav sagadīšanās Dieva plānā".

Mirušo piemiņas dienas ir īpašs laiks, kad mēs varam apstāties un atcerēties savus mīļos, kuri ir aizgājuši no šīs pasaules. Tas ir laiks, kad mēs varam padziļināti pārdomāt dzīves nozīmi un vērtību, atgūt savu cilvēcisko sajūtu un attiecības ar citiem. Tas ir brīdis, kad mēs varam izpētīt un saprast savas ģimenes un tuvāko cilvēku lomu mūsu dzīvē, piedot un atjaunot savstarpējo mīlestību un sapratni.

Šobrīd mēs varam ļaut uzplaukt Dievam no jauna mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un valstī, nestrīdēties, piezvanīt kādam, ja cilvēks jūtas vientuļš, kā arī lūgties par tiem, kuri ir saslimuši un aizgājuši mūžībā.

Latviešu folklorā saistīts bagātīgs paražu un ticējumu klāsts par to, kā rīkoties, lai atvairītu nelaimi, piesauktu laimi, paredzētu laika apstākļus un tiktu gan pie turības, gan atrastu dzīvesdraugu, saglabātu skaistumu un veselību, kā arī izaudzinātu bērnus. Latviešu folklorā rodamas daudz un dažādas tradīcijas, ieražas un ticējumi par to, kas jādara svecīšu vakarā, lai labi satiktu ar kaimiņiem un lai mājās valdītu labklājība un pārticība.

Latviešu folklorā ir daudz un dažādas tradīcijas, ieražas un ticējumi, kas saistīti ar veidiem, kā piesaistīt laimi, saglabāt veselību, panākt pārticību un labklājību, kā arī atrast dzīvesdraugu un audzināt bērnus. Šie ticējumi un paražas ir cieši saistīti ar senlaiku dzīves rituāliem un dzīvesveidu, kas balstījās uz dabas novērošanu, saules, mēness un zvaigžņu kustības.

Mirušo piemiņas diena ir pareizticīgās baznīcas svētki, kas tiek svinēti visā pasaulē. Šie svētki ir veltīti visiem kristiešu ticības pēdējiem līdzcilvēkiem, kuri aizgājuši no šīs pasaules un atgriezušies pie Dieva. Šis svētku laiks ir svarīgs notikums pareizticīgajā ticībā, un tas ir laiks, kad kristiešiem ir jāpiedzīvo dziļa un svinīga garīguma pieredze.